PLANNING AND THE SPATIAL SOLUTION OF FORTIFIED URBAN STRUCTURES IN SECULAR POWER CENTRES BUILT BY THE LIVONIAN BROTHERS OF THE SWORD (1202–1237)
DOI:
https://doi.org/10.17770/sie2020vol5.4872Keywords:
castle, chapel, fortified building structures, the Livonian Brothers of the Sword, planning of the city centerAbstract
On conquered lands inhabited by the Balts, brothers-knights built stone castles with chapels and churches in order to implement Crusaders’ policy. The location of cult buildings adapted to the terrain and traffic roads influenced planning and architectonic space of secular power centres created by the Livonian Brothers of the Sword (Latin: Fratres militiæ Christi Livoniae, German: Schwertbrüderorden; 1202–1237). Research goal: analysis of planning of fortifird urban structures in order to determine the cult buildings’ impact on the layout and the spatial solution of power centres created by the Livonian Brothers of the Sword. Research problem: the influence of cult buildings’ location on construction of power centres designed by the Livonian Brothers of the Sword have not been studied sufficiently. Research novelty: detailed studies of construction of fortified courtyards adapted to the terrain and environment. Research methods: analysis of archive documents, projects and cartographic materials of urban planning, as well as study of published literature and inspection of buildings in nature.
Downloads
References
Alttoa, K. (1986). Estonija. Istoricheskij ocherk. In Pamjatniki iskusstva Sovetskogo Sojuza: Belorussija, Litva, Latvija, Estonija. Spravochnik – putevoditel. Moskva, Leipzig: Izdatelstvo Iskusstvo, VEB Interdruck Leipzig, LVII–LXX.
Apala, Z. (2007). Cēsu pils arheoloģiskās izpētes (1974–2006) rezultāti. In Quo vadis, Cēsis? Vēsture un mūsdienu nosacījumi pilsētas attīstībai (45–75). Cēsis: Cēsu pašvaldības aģentūras Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs.
Apals, J. (2007). Cēsis un vendi. In Quo vadis, Cēsis? Vēsture un mūsdienu nosacījumi pilsētas attīstībai (25–44). Cēsis: Cēsu pašvaldības aģentūras Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs.
Apals, J. (1998). Vendi un Cēsu Riekstu kalns. In Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, Volume 1.(125–143). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Apals, J. (2002). Ordeņa un bīskapa piļu celtniecības stratēģija Gaujas baseinā 13. – 14. gadsimtā. In Latvijas viduslaiku pilis III. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (197–214). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Arbusow, L. (1904). Livlands Geistlichkeit vom Ende des 12. bis ins 16. Jahrhundert. Jahrbuch für Genalogie, Heraldik und Sphragistik für 1900–1902. Mitau: Steffenhagen.
Atskaņu hronika. (1998). Rīga: Zinātne.
Benninghoven, F. (1965). Der Orden der Schwertbrüder: fratres milicie Christi de Livonia. Köln–Graz: Böhlau Verlag.
Berga, T. (2002). Valmieras ordeņpils arheoloģiskā izpēte (1988–1996). In Latvijas viduslaiku pilis, III. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (269–295).Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Berga, T. (2011). Valmieras pils austrumu daļas apbūve. In Latvijas viduslaiku pilis, VII. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (160–178). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Berga, T. (2003). Valmieras pils: arheologa stāsts. Valmiera: Valmieras novadpētniecības muzejs.
Berga, T. (2018). Valmieras vecpilsētas arheoloģija. Rīga: Zinātne.
Berga, T. (2010). Viduslaiku Valmieras aizsargmūris. In Arheoloģija un etnogrāfija. XXIV (112–124). Rīga: Zinātne.
Berkholce, E. (1952–1953). Apcerējums par Cēsu būvniecības vēsturi. Rīga: manuscript typewritten (Archives of Cēsis History and Art Museum, file of the Old town of Cēsis Nr. 46685- I)
Borowski, T. (2010). Miasta, zamki i klasztory państwa krzyżowego, Zakonu Szpitala Najświętszej Marii Panny, Domu Niemieckiego w Jerozolimie, nad Bałtykiem: Inflanty. Warszawa: Wydawnictwo Volumen. Oficyna Wydawnicza M. Łatkowska.
Broce, J.K. (2007). Zīmējumi un apraksti. 4. sējums: Latvijas mazās pilsētas un lauki. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Caune, A., & Ose, I. (2004). Latvijas viduslaiku pilis IV. Latvijas 12. gadsimta beigu – 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Dirveiks, I. (2002). Cēsu pils arhitektoniski–mākslinieciskā inventarizācija. Rīga: Arhitektoniskās izpētes grupa (manuscript in Archives of Cēsis History and Art Museum).
Dzenis, A. Cēsu pils vēsture. Retireved from http://pilsvesture.cesis.lv/vesture/15-nodala-cesu-pils-apbuves-vesture/
Dzimtene. Cēsis. (1927). In Latvijas Kareivis Nr. 128, 11. jūnijs.
Dzirkalis, K. (1935). Rekonstruēsim senču pili Cēsu Riekstu kalnā. Cēsu Vēstis, Nr. 112, 23 August.
Egli, E. (1959). Geschlchte des Stadtebaues. Erster Band. Die alte Welt. Zurich und Stuttgart.
Endzelīns, J. (1931). Par Cēsu un Cesvaines vārdu. Filologu biedrības raksti, Volume 11, 198–200.
Fjodorovs, D. (1961). Cēsu pils vēsturiskā izpēte, Volume 2. Rīga: Arhīva materiāli. Inv. Nr. 92018 III.
Gadebusch, F.K. (1772). Abhandlung von Livländischen Geschichtschreibern. Riga: Johann Friedrich Hartknoch.
Gadebusch, F.K. (1846). Ein Blick auf die Ruinen der Schlösser in Livland. Das Inland, Nr. 32, 6 August.
Grushka, E. (1963). Razvitie gradostroitelstva. Bratislava: Izdatelstvo Slovackoj Akademii Nauk.
Heine, V. (1994). Piezīmes Valmieras vēsturei. Senā Valmiera. Valmiera: Vācu kultūras biedrība.
Heine, W.F. (1893). Beiträge zur Geschichte der Stadt Wolmar. Rigasche Stadtblätter, Nr. 43–51.
Heinrici Chronicon = Indriķa hronika. (1993). Rīga: Zinātne.
Jemeļjanovs, E. (2014). Kur atradās mestra Venno celtā pirmā Siguldas ordeņpils. In Latvijas viduslaiku pilis VIII. Pētījumi un avoti par ordeņa un bīskapu pilīm Latvijā (132–144). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Jansons, A. (1958). Cēsu pils vēsture. Rīga: manuscript.
Jensen, V., Parikka, A., & Kylsberg, B. (2013). Castles Around the Baltic Sea. Riga: Association of Castles and Museums around the Baltic Sea.
Kalniņš, G. (2014). Cēsu pils. Cēsis: Cēsu kultūras un tūrisma centrs.
Kalniņš, G. (2017). Cēsu pils ilustrēta vēsture. Cēsis: Cēsu kultūras un tūrisma centrs.
Kelch, Chr. (1695). Liefländische Historia, oder kurtze Beschreibung der Denkwürdigsten Kriegs- und Friedens- Geschichte Esth- Lief- und Lettlands. Reval: Verlegts Johann Mehner Buchhändler.
Latvijas PSR vēsture. 1. sējums. (1953). Rīga: Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas izdevniecība.
Livländische Reimchronik mit Anmerkungen, Namenverzeichnis und Glossar. (1876). Paderborn: Druck und Verlag von Ferdinand Schöningh.
Loze, J. (1956). Livonijas ordeļa Cēsu pils – ievērojams vēstures piemineklis. Cēsu Stars, Nr. 79, 5. jūlijs.
von Löwis of Menar, K. (1922). Burgenlexikon für Alt-Livland. Riga: Walters und Rapa.
Mänd, A. (2009). Saints’ Cults in Medieval Livonia. In The Clash of Cultures on the Medieval Baltic Frontier (191–223). London: Routledge. DOI: org/10.4324/9781315240626
Moora, H. (1956). Viljandimaa feodaalse killustumise perioodil (XIII–XVII sajandil). Viljandi: Viljandi Koduloomuuseum.
Mugurēvičs, Ē. (1983). Latvijas viduslaiku piļu klasifikācijas un arheoloģiskās izpētes jautājumi. In Arheoloģija un etnogrāfija, XIV (3–13). Rīga: Zinātne.
Mugurēvičs, Ē. (2000). Rakstītie avoti par bīskapa Alberta personību un viņa darbību Livonijas valsts veidošanā. In Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē II (35–44). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Mugurēvičs, Ē. (1998). Rakstīto vēstures avotu senākās ziņas par Rīgu 13. gadsimta pirmajā pusē. In Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē (177–189). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Ozola, S. (2018a). The Development of the Catholic Cathedral Building-type at Bishoprics’ Towns on the Baltic Sea Southern Coast during the 13th–14th Centuries. In Landscape Architecture and Art, 14, 14, 23–43. DOI: 10.22616/j.landarchart.2019.14.03
Ozola, S. (2018b). The Tower House – the Strategically Significant Component of Power Centres’ Fortified Building Complexes in Livonia and in the Tuetonic Order State during the 13th–14th Centuries. Daugavpils Universitātes 60 starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. C daļa Humanitārās zinātnes = Proceedings of the 60th International Scientific Conference of Daugavpils University. Part C Humanities, 166–198.
Pāvulāns, V. (1971). Satiksmes ceļi Latvijā XIV–XVII gs. Rīga: Zinātne.
Polis, J. (2006). Cēsu hronika. Cēsis: Cēsu kultūras biedrība HARMONIJA.
Raadik, E. (1960). Viljandi arhitektuuri ajalugu feodalismi perioodil (XIII–XIX sajandi keskpaigani). Tartu: Tartu Riiklik Ulikool.
Savarenskaja, T.F. (1984). Istorija gradostroitelnogo iskusstva. Moskva: Strojizdat.
Senās Latvijas vēstures avoti. (1937). Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds.
Von Sivers, J. (1852). Wenden, seine Vergangenheit und Gegenwart: Ein Beitrag zur Geschichte Livlands. Riga: Nicolai Kummel's Buchhandlung.
Spekke, A. (2008). Latvijas vēsture. Rīga: Jumava.
Šterns, I. (2002). Latvijas vēsture. 1180–1290: Krustakari. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Švābe, A. (1921). Latvju kultūras vēsture, II: Feodālā satversme. Rīga: A. Gulbja apgāds.
Tuulse, A. (1942). Die Burgen in Estland und Lettland. Dorpat: Dorpater Estnischer verlag.
Vanags, K. (1937). Ceļvedis pa dzimto zemi. 1. daļa. Vidzeme un Latgale. Rīga: Sabiedrisko lietu ministrijas Tūrisma nodaļa.
Vasiljev, J.M. (1986). Latvija. Istoricheskij ocherk. In Pamjatniki iskusstva Sovetskogo Sojuza: Belorussija, Litva, Latvija, Estonija. Spravochnik – putevoditel. Moskva, Leipzig: Izdatelstvo Iskusstvo, VEB Interdruck Leipzig, XL–LVI.
Vasmanis, D. (2007). Cēsu pilsētas mainīgā vēsture no viduslaikiem līdz 19. gadsimta beigām. In Quo vadis, Cēsis? Vēsture un mūsdienu nosacījumi pilsētas attīstībai (121–134). Cēsis: Cēsu pašvaldības aģentūras Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs.
Zeida, A., & Zeids, T. (1961). Amatniecības attīstība Cēsīs feodālisma laikmetā. Vēstures problēmas, 4. sējums, 86–92.
Zeids, T. (1992). Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti: līdz 1800. gadam. Rīga: Zvaigzne.
Zilgalvis, J. (2000). Latvijas pērles: kultūrvēsturisks ceļvedis pa 40 skaistākajām Latvijas pilīm un muižām. Rīga: Rīga AGB 2000.
Zilgalvis, J., Tapiņa, I., & Šnē, A. (2004). 100 apdraudētākie kultūras pieminekļi Latvijā. Eiropas kultūras mantojuma dienas 2004. Rīga: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
