CULTURAL LITERACY IN EDUCATION AND SOCIOCULTURAL ENVIRONMENT THE HISTORICAL PERIODS OF THE FOUNDING AND RENEWAL OF THE STATE OF LATVIA
DOI:
https://doi.org/10.17770/sie2024vol1.7817Keywords:
education, cultural awareness, cultural literacy, history, sociocultural environmentAbstract
The world’s geopolitical conflicts and ideological pluralism of society raise the importance of cultural literacy development in the micro and macro relations of different nations. After the Second World War, nations formed the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organisations (UNESCO), to learn peaceful coexistence based on cultural values. Latvia as a UNESCO Member State since 1991, together with 25 European Union countries, developed a handbook on cultural awareness and expression in 2016, and in 2023 – a material for promoting cultural literacy among young people. Latvians’ love for their nation, language, and cultural heritage helped found their own country, Latvia, in 1918 and later, in 1991, to restore it, preserving its freedom to this day. In both historical periods and now, there have been minorities in Latvia. From 2023 onwards, education for them will be exclusively in Latvian. Therefore, in education and the socio-cultural environment, cultural literacy should be developed through the preservation of historical memory, patriotic education. The aim of the theoretical research is to find out the genesis of the concept of cultural literacy in relation to education in the socio-cultural environment of the founding-restoration period of the Latvian state. Using a quantitative method of systemic literature analysis; in the stage of qualitative analysis of historical documents, periodical content analysis, and data interpretation, it was concluded that the concept of cultural literacy in the educational content of the sociocultural environment of 1918-1940 can be seen in the United, Neighbourhood, Homeland, and Nationality teachings, but after 1991. - in the Latvian Folk Life Curriculum for Educators, in 1995, the program of the Latvian Latvian folklore education in the principle of educational methodology, 1995 in the Cultural Policy Guidelines - Chapter IV on General Education.
Downloads
References
Ambainis, O. (1989). Latviešu folkloristikas vēsture. Rīga: Zinātne.
Andersons, E. (red.) (1983). Brastiņš. Šķirklis. Latvju enciklopēdija. ASV: Amerikas latviešu apvienības latviešu institūts, 213. lpp. Pieejams: https://gramatas.lndb.lv/ periodika2viewer/?fbclid=IwAR1IqDCZvf77rpnzWIHZ0Z_jtaM0eoswa28VrA8tY061sGC2aa_p3Qkj6X8#issue:645604
Ausējs, L. (1926). Meklētāji un mēģinātāji skolotāju starpā. Latvijas Nacionālās skolotāju savienības žurnāls “Audzinātājs” (1925–1939), Nr. 5.–6., 1.05.1926. Rīga: LNSS. Pieejams: http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue: 286543|article:DIVL23
Bīlmanis, A. (1921). Nacionālisms kā valsts pamats. Raksts izdevumā “Kultūras vēstnesis”, Nr.1., 2–4. Rīga: Latvijas Kultūras veicināšanas biedrība. Pieejams: http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:1880
Brastiņš, E. (1931). Latvija, viņas dzīve un kultūra. Rīga: Grāmatu draugs. Pieejams: https://dom.lndb.lv/data/obj/414887.html
Brastiņš, E. (1935). Tautības mācība. Raksts laikrakstā “Brīvā Zeme.” 13.04.1935. Rīga: a/s Zeme. Pieejams: http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:
pa|issue:590793|article:DIVL259
Brastiņš, E. (1936). Tautības mācība. R. Blaumaņa ielā 38/40, P/S “Zemnieka domas” izdevums. Pieejams: https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:696111
Ciganovs, J. (2011). Skolnieku rota 1919. g. kaujās. Latvijas Neatkarības karš. Rīga: Sargs.lv. Pieejams: https://www.sargs.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars/2011-05-31/skolnieku -rota-1919-gada-kaujas
Čekse, I. et al (2023). Jaunais atskaites punkts pilsoniskajā izglītībā Latvijā. Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma IEA ICCS 2022 pirmie starptautiskie un Latvijas rezultāti. Rīga: LU PPMF Izglītības pētniecības institūts. Pieejams: https://www.ipi.lu.lv/fileadmin/ user_upload/lu_portal/projekti/ipi/ICCS2022_pirmo_rezultatu_zinojums_2023_Cekse_Kiris_Alksnis_Geske_Kampmane_web.pdf
Eiropas Savienības Publikāciju birojs [ESPB] (2016). Kultūras izpratnes un izpausmes rokasgrāmata. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs. Pieejams: https://www.unesco.lv/lv/media/311/download?attachment
Hanovs, D. & Tēraudkalns, V. (2012). Laiks, telpa, vadonis: autoritārisma kultūra Latvijā, 1934–1940. Rīga: Zinātne.
Iliško, Dz. & Skrinda, A. (2023). Metodiskais materiāls jauniešu kultūrpratības veicināšanai. Rīga: UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, DU HSZI, IIC. Pieejams: https://www.unesco.lv/lv/media/1206/download?attachment
Izglītības ministrija [IM] (1920, 1921). Izglītības Ministrijas Mēnešraksts (1920–1939). Rīga: LR. Pieejams: http://www.periodika.lv/#periodicalItem:406
Jurs, P., & Samuseviča, A. (2020). PILSONISKĀ LĪDZDALĪBA: jauniešu potenciāls. Monogrāfija. Liepāja: LiePA. Pieejams: https://dom.lndb.lv/data/obj/858521.html
Kultūras ministrija [KM], (2020). Ministrijas vēsture. Rīga: Digitāls resurss. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/ministrijas-vesture
Kestere, I., & Stonkuviene, I. (2020). Pedagogy and Educational Sciences in the Post-Soviet Baltic States, 1990–2004: Changes and Challenges. Riga: University of Latvia Press. Pieejams: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/ BAHP-2020/bahp-pes.1990-2004_Book.pdf
Ķestere, I. (2005). Pedagoģijas vēsture. Skola. Skolotājs. Skolēns. Rīga: Zvaigzne ABC.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs [LNVM], (2023). Latvijas Republika 1918–1940. Rīga: LNVM. Pieejams: http://lnvm.lv/?page_id=3409
Latvijas Tautas Padome [LTP], (1919a). Likums par Latvijas izglitibas iestādēm. Likumu un valdības rīkojumu krājums, Nr. 13. Rīga: LTP. Pieejams: http://www.periodika.lv/ periodika2viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:354805|article:DIVL50|query:izglitibas%20izgl%C4%ABtibas%20
Latvijas Tautas Padome [LTP], (1919b). Likums par mazākuma tautību skolu iekārtu Latvijā. Likumu un valdības rīkojumu krājums, Nr.13. Rīga: LTP. Pieejams: http://www.periodika.lv/periodika2viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:354805|article:DIVL69|query:izglitibas%20izgl%C4%ABtibas%20
Liepiņš, P. (1921). Kultūras nozīme Latvijas valsts nostiprināšanā. Kultūras vēstnesis, Nr. 1., 4–5. Rīga: Latvijas Kultūras veicināšanas biedrība. Pieejams: http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:1880
LR Izglītības ministrija (1992). Latvisku izglītības saturu veidojot. Rakstu krājums. Metodiskais līdzeklis (red. I. Cepīte), (61). Rīga: a/s Grāmata.
LU Latviešu literatūras, fokloras un mākslas institūts [LU LFMI] (2020). Personas biogrāfija. Brastiņš, E. Latviešu Folkloras krātuves digitālais arhīvs. Rīga: LU LFMI. Pieejams: https://garamantas.lv/lv/person/873122/Ernests-Brastins
Mārtinsone, K., Pipere, A. & Kamerāde, D. (2016). Pētniecība. Teorija un prakse. Rīga: RaKa.
Ministru kabinets [MK], (2020). Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem, Nr.747. Rīga: Ministru kabinets. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/303768-noteikumi-par-valsts-pamatizglitibas-standartu-un-pamatizglitibas-programmu-paraugiem
Ozoliņš, O. & Linde, M. (2017). Baltijas sacelšanās: impēriju lāsts. Rīga: Sava Grāmata. Pieejams: https://books.google.lv/books/about/Baltijas_sacel%C5%A1an%C4%81s.html? id=WN3gtAEACAAJ&redir_esc=y
Rudzīte, A. (1991). Latviešu tautas dzīvesziņa. Audzinātāja stundu programma. Rīga: Latvijas Tautas izglītības ministrija.
Rubenis, A. (1990). Latvijas skola laiku griežos 1917–1941. Rīga: A. Rubenis.
Saeima, (2022). Izglītības likums. Grozījumi. Rīga: Saeima.
Saeima (1995). Kultūrpolitikas pamatnostādnes. Rīga: Saeima.
Skola2030 (2023). Pilnveidotais mācību saturs un metodika. Rīga: Skola2030. Pieejams: https://www.skola2030.lv/lv/macibu-saturs/macibu-jomas/kulturas-izpratne-un-pasizpausme-maksla
Staris, A., & Ūsiņš, V. (2000) Izglītības un pedagoģijas zinātnes attīstība Latvijā pirmās brīvvalsts laikā/ Development of Science of Education and Pedagogy in Latvia during First Free State/. Rīga: Zinātne/Science/.
Straubergs, K. (1929). Tautas tradīciju krāšana. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 5. (568-9). Rīga: Izglītības ministrija.
Stranga, A. (2017). Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika: (1934–1940). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
Ščerbinskis, V. & Jēkabsons, Ē. (sast.) (2012). Apvērsums: 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Arhīvistu biedrība.
Treijs, R. (1998). Pie saknēm. Latvijas valsts un tās vīri. Latvijas Vēstnesis, Nr. 294, 15.10.1989. Rīga: Latvijas Vēstnesis. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/32995
Ulmanis, K. & Ādamovičs, L. (1934). Likums par tautas izglītību. Likumu un Ministra kabineta noteikumu krājums Nr.11, 27.07.1934. Rīga: Ministru prezidents, Izglītības ministrs. Pieejams: http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue: 369219|article:DIVL29
Vičs, A. (1926). Nepatiesība par nacionāliem skolotājiem. Latvijas Nacionālās skolotāju savienības žurnāls “Audzinātājs” (1925–1939), Nr. 2, 1.02.1926. Rīga: LNSS. Pieejams:http://www.periodika.lv/periodika2viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:206554|article:DIVL100|page:27
Vīvere, I. (2023). Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses no 1978.–1991. FLPP Nr. lzp-2021/1-0243 Rīga: LU LFMI. Pieejams: https://lulfmi.lv/Folkloras-kustiba-Latvija-resursi-ideologijas-un-prakses https://jauta.garamantas.lv/lv/survey/view?survey-id=1710314 https://www.facebook.com/groups/483805240035357/
Zālītis, F. (1991). Latvijas vēsture. Mācību grāmata vidusskolām. Rīga: Zvaigzne.
Zālītis, F. (1920). Skolas uzdevums. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr.1.,12. lpp. Pieejams: http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:135748 Žogla, I. (2020). Pedagoģijas aktuālās problēmas: kā tās mainās digitālo tehnoloģiju vidē. SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION Proceedings of the International Scientific Conference. Volume IV. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. May 22th-23th, 2020. 701–715. Pieejams: http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/5045/4678
