Preparedness for Studies and their most Influencing Factors
DOI:
https://doi.org/10.17770/sie2014vol1.738Keywords:
Higher education, preparedness, readiness, youthAbstract
With the changes in the quality of education requirements and the study opportunities, it is essential to find out how youth’s readiness to study develops, and what are its’ contributing factors. The aim is to clarify the explanation of the definition „readiness”. Analyzing literature, it is concluded that in many respects readiness for concrete studies is dependent on the youth’s motives and motivation, major and minor needs, system of values, socially financial circumstances, individual characters, temperament, individually-psychological characteristics, physical and physiological growth, on the state’s policy in the fields of education, youth, and jurisprudence, as well as on youth's attitudes to society and themselves.
References
Alijevs ,R. (2005). Izglītības filosofija. 21.gadsimts. Rīga: RETORIKA.
Augstskolu likums (1995). Iegūts: http://likumi.lv/doc.php?id=37967
Baltā grāmata „Jauns impulss Eiropas jaunatnei”. Rīga: Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts.
Birziņa, R. (2005). Andragoģiskais modelis: teorija un prakse dabaszinātņu skolotāju IKT apguvē. Pētījumi Pieaugušo Pedagoģijā. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 50- 63 lpp.
Gaile, S. (2005). Izglītojamie, profesionālās izglītības iestādes un profesijas izvēles process. Izglītības ekoloģija un profesionālās studijas: Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas I zinātniski praktiskās konferences rakstu krājums. Rīga: Rīgas Uzņēmējdarbības koledža, 21.-26. lpp.
Jaunatnes likums (2009). Iegūts: http://likumi.lv/doc.php?id=175920
Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009. – 2018.gadam. LR MK 20.04.2009. rīkojums Nr.246 (Precizētas 30.08.2012) Iegūts: http://likumi.lv/doc.php?id=190856
Kadakovska, E. (2004). Motivācijas veidošanās diagnostiskās radioloģijas kursa apguvē (Maģistra darbs). Rīga: LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūts.
Lepper, M. R. (1988). Motivational Considerations in the Study of Instruction.
Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2013.gadā. Galvenie statistikas dati (2014). Rīga: LR IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments.
Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca/ autoru kolektīvs Skujiņas V. vadībā (2000). Rīga: Zvaigzne ABC.
Readiness to Learn. Student Needs Assessment. Protective Factor Scale.
Students, J.A. (1998). Vispārīgā Paidagoģija. Rīga: RaKa, 1.daļa.
UNESCO: Acting with and for Youth. Iegūts: http://www.unesco.org/new/en/social-and-human-sciences/themes/youth/
Vilciņš, T. (1968). Profesiju prestižs un profesiju izvēle mūsdienās. Vēsturiski socioloģisks pētījums. Rīga: Zinātne.
Бордовская, Н. В., Реан, А.А. (2004). Педагогика. Санкт- Петербург: Питер.
Гайсина, Л. Ф. (2004). Готовность студентов вуза к общению в мультикультурной среде и ее формирование. Монография. Оренбург.
Гудков, Е.А. (2000). Формирование готовности будущего учителя технологии и предпринимательства к инновационной деятельности. Автореферат диссертаций кандидата педагогических наук. Оренбург.
Ильин, Е. П. и др. (2000). Мотивация и мотивы. Санкт- Петербург: Питер.
Кошарская, Л.В., Турлак, А.А., Турлак, Т.А. (2008). Контрольное тестирование: психологическая подготовленность и готовность студента. Вопросы педагогики высшей школы. Одеса: Вид-во ОНМУ, 192-200 стр.
Крайг, Г. (2000). Психология развития (7-е международное изд.). Санкт-Петербург: Питер. (Craig Grace J. Human Development. 7th edition)
Парыгин, Б.Д. (1999). Социальная психология. Санкт – Петербург: Питер.
Пражников, Н.С. (2008). Профессиональное самоопределение: теория и практика. Москва: Академия.
Психология и пeдагогика (1998)./ Под ред. Абульхамовой К.А., Васиной Н.В., Лаптева Л.Г., Сластенина В.А.. Москва: Совершенство.
Рубинштейн, С.Л. (1998). Основы общей психологии. Санкт- Петербург: Питер.
Хьелл, Л., Зиглер, Д. (2005). Теории личности (3-е изд.). Санкт- Петербург: Питер. (Hjelle L.A., Ziegler D.J. Personality theories. Basic Assumtions, Research, and Applications. 3th edition)