THE IMPACT OF REGIONAL INEQUALITY ON MIGRATION TRENDS IN LATVIA
DOI:
https://doi.org/10.17770/sie2021vol6.6210Keywords:
standard of living, economic indicators, migration, regional inequalityAbstract
The topic of current research and key findings are topical, taking into the consideration the territorial development tendencies of Latvia, which is characterized by the long-term regional inequalities and the tendencies of the migration of the population. The aim of the research is to analyse the impact of the regional inequalities on the migration tendencies of population in Latvia. The following research methods have been used in the research- logically constructive method, content analysis, monographic method, synthesis method, statistical analysis of interrelations, integral index method. Within the research, by using the selected research methods, authors have evaluated the influence of migration indicators-stimulators and indicators-de-stimulators on the migration trends in Latvia over time.
Downloads
References
Bērziņš, M. (2011). Migrācijas reģionālās plūsmas Latvijā. Latvijas Universitātes 69.zinātniskās konference.Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēzes, 51.-53.lpp.
Centrālās statistikas pārvalde. (2020). Dzīvi dzimušie pēc dzimuma statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados. Pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/dzimstiba/tabulas/idg030/dzivi-dzimusie-pec-dzimuma-statistiskajos-regionos
Centrālās statistikas pārvalde. (2020). Iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji. Pieejams: https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG010.px/table/tableViewLayout1/
Centrālās statistikas pārvalde. (2020). Starptautisko ilgtermiņa migrantu vecuma un dzimuma struktūra. Pieejams: https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__migr/IBG040.px/table/tableViewLayout1/
Centrālās statistikas pārvalde. (2020). Mirušie Latvijas pilsoņi pēc dzimuma un vecuma grupas. Pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/mirstiba/tabulas/img040/mirusie-latvijas-pilsoni-pec-dzimuma-un-vecuma-grupas
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. (2013). Pētījums par ekonomisko un sociālo situāciju Baltijas valstīs: Latvija. Pieejams: https://www.eesc.europa.eu/resources/docs/qe-30-12-151-lv-c.pdf
Erlinghagen., M., Kern., C., Stein, P. (2019). Migration, Social Satisfaction and Dynamic Effects on Subjective Well Being. Advances in Life Course Research, 1-17.
Jabeen, S., M.W.Tahir., J.G.M.Sahito. (2017). Does Internal Migration Make Differences? An In-Depth Study to Explore the Changes in Socio-economic Status and Gender Relations between Internal Migrant Families. FWU Journal of Social Sciences, 11(1), 18-26.
Latvijas statistika. (2020). Pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/sakums
Levytska., O., Mulska., O., Ivaniuk., U., Kunytska-Iliash., M., Vasyltsiv., T., Lupak, R. (2020). Modelling the Conditions Affecting Population Migration Activity in the Eastern European Region : The Case of Ukraine. TEM Journal, 9 (2), 507-514.
Portnov, B.A. (2003). The Effect of Regional Inequalities on Migration: A Comparative Analysis of Israel and Japan. International Migration, 37 (3), 587-615.
Ravbar, M. (2004). Regional Development in the Regional Division of Slovenia. Acta geographica Slovenica, 44-1, 7-24.
Rutkovska, A. (2018). Kā attīstās Latvijas reģioni? Pieejams: https://www.makroekonomika.lv/ka-attistas-latvijas-regioni
Sustenberga, S. (2020). Latviešu etniskās atgriešanās migrācija: motīvi un integrācija. LU Studentu zinātniskā konference “Homo et”. Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/340055546_Latviesu_etniskas_atgriesanas_migracija_motivi_un_integracija
Šīna, I. (2010). Migrācijas tendences Latvijā darbaspēka nodarbinātības kontekstā. Sociālo zinātņu žurnāls, Nr. 1(2, 349.-359.
Valsts reģionālās attīstības aģentūra. (2020). Teritorijas attīstības indekss. Pieejams: https://www.vraa.gov.lv/lv/teritorijas-attistibas-indekss
