The reasons for the establishment of the Health psychology in Latvia

Kristīne Mārtinsone; Gunta Freimane; Sandra Mihailova; Jānis Ivans Mihailovs

doi:10.17770/sie2013vol2.614

Authors

Kristīne Mārtinsone
Gunta Freimane
Sandra Mihailova
Jānis Ivans Mihailovs

DOI:

https://doi.org/10.17770/sie2013vol2.614

Keywords:

Health psychology, approaches in/divisions of health psychology (clinical, community, public, occupational), training in health psychology

Abstract

Health Psychology, based on biopsychosocial approach, addresses the issues of individual, group and society's physical, social and mental health. Today, in Europe and the U.S., it has been defined as one of the branches of psychology. Also, it has started in positioning in Latvia. This paper discusses the necessity of establishing and development of the field and education of health psychology in Latvia, clarifies the meaning and the framework of the health psychology, as well as offers a description of the scope of specialists’ activity and the tendencies of research in this field.

References

Assal, J.-Ph. (2009). A Citizen’s Guide to Chronic Disease Care. Geneva, WHO, 55 p.

Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība un sekas Latvijā 2011.gadā: Tematiskais ziņojums: 20. izdevums. Rīga: Slimību profilakses un kontroles centrs, 2012.

Ābula, S. (vad) (LZP grants 96.0034) Muzikālā terapija bērniem ar mentālās un fiziskās attīstības traucējumiem.

Bennett, P. (2000). Introduction to Clinical Health Psychology. Buckingham: Open University Press, 255 p.

Bušs, G. (1993). Ar bronhiālo astmu slimojošo pusaudžu psiholoģiskās īpatnības un to psihokorekcijas iespējas: Promocijas darbs (speciālā psiholoģija; vad. I. Plotnieks)

Campbell, C. (2004). Community Health Psychology: Promoting Analysis and Action for Social Change. J Health Psychology, 9, 2 187-195.

Clinical Psychology (2013). The British Psychological Society http://www.bps.org.uk/careers-education-training/how-become-psychologist/typespsychologists/becoming-clinical-psychologis. Vietne apmeklēta 2013.gada 17.februārī.

Conner, M., Norman, P. (Eds) (2005). Predicting Health Behaviour. Berkshire: Open University Press.

Ekonomiski adekvāti, iedzīvotājiem pieņemami: Apaļā galda diskusiju ziņojums. Rīga: Stratēģiskās Analīzes Komisija, 32 lpp.

Freimane, G., Mārtinsone, K., Rasa, I., Pavliņa, I. (2012). Differences in Diabetes Control Between Diabetes Patiens who can and can not Formulate the Meaning of Illness in their Life. In: 4th International Interdisciplinary Scientific Conference „Society. Health. Welfare: Abstracts, p.32-33.

Health Psychology (2013). American Psychology Association. http://www.apa.org/about/division/div38.aspx. Vietne apmeklēta 2013.gada 17.februārī.

Hepworth, J. (2004). Public Health Psychology: A Conceptual and Practical Framework. Journal of Health Psychology, 9, 41-54.

Jirgena, S. (1999). Jauniešu pašizjūta un adiktīvas uzvedības izvēle : Promocijas darbs (attīstības psiholoģija; vad. Dz. Meikšāne)

Jirgena, S. (2006). Jaunieši un adiktīva uzvedība . Rīga: Drukātava, 160 lpp.

Johnston, M. (1994). Current trends in Health Psychology. The Psychologist, 7, 114-118.

Joint Statement Integrated Community Case Management (2012). WHO. UNICEF, 7 p.

Karpova, Ā. (vad) (LZP grants 09.1034) Veselīgas novecošanās sociāli psiholoģiskie un medicīniski bioloģiskie indikatori un tās optimizācijas iespējas nodarbinātajiem sistēmā „cilvēks – cilvēks”.

Little, P. et al (2001). Observational study of effect of patient centredness and positive approach on outcomes og general practice consultations. BMJ, 323, 908-911.

Marks, D.F., Murray, M. Evans, B., Estacio E.V. (2011). Health Psychology. TheoryResearch-Practice (3rd ed.). Sage Publications.

Martinsone, K., Maslovska, K., Bite, I., Miltuze, A., Upmane, A. (2005). Common and diverse aspects of emotional experience and crisis coping categories in case of loss for women in Latvia. Social work, 4 (1), 40-54.

Maslovska, K., Mārtinsone, K., Miltuze, A., Upmane, A., Bite, I. (2004). Zaudējuma krīze sievietes dzīvē: kopīgais un atšķirīgais pārdzīvojumos pēc tuva cilvēka nāves un šķiršanās. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Psiholoģija. Rīga: LU, 682, 52.-62.

Maslovska, K., Mārtinsone, K., Miltuze, A., Upmane, A., Bite, I. (2006). Krīzes pārvarēšanas veidi Latvijas sievietēm ar tuva cilvēka nāves un ar šķiršanās pieredzi. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Psiholoģija. Rīga: LU, 698, 19.-36.

Mārtinsone, K. (vad.) (LZP grants 01.0262) Krīžu risinājuma formas sievietēm dažādos dzīves posmos Latvijā.

Mārtinsone, K. (vad.) (LZP grants 06.2006) Mākslas terapijas metodes krīzes pārvarēšanā.

Mead, N. et al (2002). Patient- centred consultations and outcomes in primary care: A review of literature. Patient Education and Counselling, 51, 197-206.

Miltuze, A., Upmane, A. Mārtinsone K., Maslovska K., Bite I. (2004). Stresa pārvarēšanas stratēģijas un iekšējās saskaņas izjūtas sievietēm ar dažādu zaudējuma pieredzi. RPIVA zinātnisko rakstu krājums „Teorija un prakse skolotāju izglītībā II”. Rīga: RPIVA, 371.-381.lpp.

Ministru kabineta noteikumi Nr.461 Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību. Rīgā 2010.gada 18.maijā (prot. Nr.25 33.§) http://www.lm.gov.lv/upload/darba_devejiem/profesiju_klasifikators2.pdf. Vietne apmeklēta 2013.gada 17.februārī.

Ogden, J. (2012). Health Psychology: A Textbook (5th ed.). Maidenhead: Open University Press.

Patient Empowerment – Living with Chronic Disease (2011). The U.S. Department of Health and Human Services. 43 p.

Pipere, A. (2005) Veselības psiholoģija: Cilvēks. Vide. Perspektīvas. Daugavpils: Daugavpils Universitāte.

Salzer, M., Shear, S. L. (2002). Identifying consumer-provider benefits in evaluations of consumer-delivered services. Psychiatric Rehabilitation Journal, 25, 281–288.

Sharman, S.J., Garry, M., Jacobsen, J.A., Loftus, E.F., & Ditto, P.H. (2008). False memories for end-of-life decisions. Health Psychology, 27, 291–96.

Sīle, V.u.c. (2006). Biomedicīnas ētika. Rīga: RSU, 226 lpp.

Society of Clinical Psychology (2013). American Psychology Association. http://www.apa.org/about/division/div38.aspx. Vietne apmeklēta 2013.gada 17.februārī.

Stokenberga, Ieva. (2010). Humora loma stresa pārvarēšanas procesā: Promocijas darbs (sociālā psiholoģija; vad. I. Austers).

Stratēģiskās analīzes komisija (2011). Veselības aprūpes sistēmas reformas iespējamie risinājumi. Rīga.

Svence, G., Golde, S. (2008). Psiholoģiskās labklājība izjūtas un optimisma rādītāju sakarības. personības iezīmju sakarības. Zinātniskie raksti. Rīga: RPIVA.

The Engage –TB Approach: Operational guidance integrating community-based tuberculosis activities into the work of nongovernmental and other civil society organisations (2012). WHO, 17 p.

Uzole, T. (2003). Skolotāju profesionālais stress : Promocijas darbs (sociālā psiholoģija; vad. A. Vorobjovs).

Vēža skrīnings 2009-2012 (2012). Rīga: Nacionālais veselības dienests.

Voita, D. (2012). Integratīva mācību metodika adaptācijai sociālajā vidē kognitīvo un kustību funkciju uzlabošanai. Rīga: RPIVA.

Voitkane, S. (1979). Neuropsychological Diagnostics of Brain Tumors in RightSubdominant Hemosperae. Abstract. In: I Congress of Neurologists, Psychiarists and Neuroscience of Latvia. Riga.

Voitkāne, S. Pirmā gada LU studentu adaptācijas prognozēšana: Longitudiāls pētījums (2001-2003). Longitudiāla LU studentu adaptācijas un sekmju izpēte ar atbalsta programmu pilotāžu (2004-2006).

What is Health Psychology? (2011). The British Psychological Society.

Ziriņa, T. (LZP grants 07.2088) Uzmanības un mācīšanās paradumu īpatnības ar migrēnu slimojošiem pusaudžiem.