THE ISSUE OF LEGITIMACY OF THE LATVIAN POLITICAL SYSTEM
DOI:
https://doi.org/10.17770/sie2017vol4.2246Keywords:
democracy, legitimacy, political community, political regime, political authorities, policiesAbstract
A democratic political system can be sustainable and stable only if it has society’s support that is based on legitimacy. So far, the attention of Latvian researchers has mostly been devoted to the so-called “ratings” of separate political institutions and politicians, but no attempt has been undertaken to investigate the political system as a whole through the prism of legitimacy. The aim of the present article is to explore whether there is a sufficient resource of legitimacy of the Latvian political system in order to provide stability and efficiency of the regime. The empirical basis of the research mostly consists of the results of the sociological research conducted in Latvia during the past six years (2011–2016). The data analysis of the present research is based on David Easton and Pippa Norris’ conceptual approach to the study of legitimacy of political systems. One of the conclusions that can be made is that the political system of Latvia is characterised by insufficient diffuse support, which then indicates that the political system experiences the problem of legitimacy. As there is a divided society in Latvia, both communities lack a shared national identity, which could connect the society. In addition, it can be stated that around half of the society is not satisfied with the functioning of the political regime. The analysis performed in the article allows concluding that the trust in political institutions is extremely low and the assessment of the political authority performance is highly negative.Downloads
References
Baltic International Bank Latvijas barometrs pētījumu rezultāti (2016). Pieejams: http://www.bib.eu/lv/about-bank/barometer [sk. 15.11.2016.]
Baltijas datu nama aptauja (2005). Atsauce: Mednis, I. (2005). Partiju laiki Latvijā (1988-2002). Rīga: SIA Drukātava (121.lpp.).
Centrālās statistikas pārvaldes dati (2016). Pieejams: http://www.csb.gov.lv/notikumi/2016-gada-sakuma-latvija-par-171-tukstoti-iedzivotaju-mazak-neka-pirms-gada-43973.html [sk.11.11.2016.]
DNB Latvijas barometrs pētījumu rezultāti (2014-2016). Pieejams: https://www.dnb.lv/lv/dnb-latvijas-barometrs [sk. 16.12.2016.]
Easton, D. (1975). A Re-Assessment of the Concept of Political Support. British Journal of Political Science, 5 (4), 435-457.
Easton, D. (1965). A Systems Analysis of Political Life. New York: John Wiley & Sons.
Hanovs, D. (2011). Neiespējamā integrācija. Pieejams: http://providus.lv/article/neiespejama-integracija [sk.02.05.2015.]
Hanovs, D., Volkovs, V. (2012). Hābermāss Latvijā: novēlota tikšanās … Priekšvārds līdz šim vienīgajam izdevumam latviešu valodā. Grām.: Hābermāss, J. Postnacionālā konstelācija un demokrātijas nākotne (7.-24. lpp.). Rīga: Zinātne.
Kvantitatīvs un kvalitatīvs pētījums par sabiedrības integrācijas un pilsonības aktuālajiem aspektiem (2008). Rīga: SIA “AC Konsultācijas”. Pieejams: http://providus.lv/article_files/2877/original/Cela_uz_pilsonisku_sabiedribu_06112008.pdf?1426767913 [sk. 15.09.16.]
Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības (2016). Pieejams: http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISVP_Latvija_pec_VPD.pdf [sk. 12.12.2016.]
Lipset, S.M. (1981). Political Man. The social bases of politics. Baltimore: John Hopkins University Press.
Linz, J.J. (1978). Crisis, Breakdown and Reequilibration. In: Linz J.J., Stepan A. (Eds.) The Breakdown jo Democratic Regimes (pp.7-29). Baltimore (MD): Johns Hopkins University Press.
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012. – 2018. gadam (2011). Pieejams: http://www.km.gov.lv/lv/ministrija/sabiedribas_integracija.html [sk. 12.10.2016.]
Norris, P. (2002). Democratic Phoenix: Reinventing Political Activism. Cambridge: Cambridge University Press.
Norris, P. (Eds.) (1999). Critical Citizens: Global Support for Democratic Government. Oxford: Oxford University Press.
Pasaules uzskats: pašnovērtējums un realitāte. Latvijas iedzīvotāju ideoloģiskais portrets (2012). Rīga: Pētījumu centrs SKDS. Pieejams: http://populares.lv/images/pdf/latvijas_iedzivotaju_ideologiskais_portrets.pdf [sk. 16.04.2013.]
Schmidke, H., Schneider, S. (2012). Methoden der empirischen legitimationsforschung. In: Geis, A., Nullmeier, F., Daase, C. (Hrsg.) Der Aufstieg der Legitimitätspolitik. Leviathan. Berliner Zeitschrift für Sozialwissenschaft, Sonderband, 40 (27), 225-242.
Standard Eurobarometer aptauju rezultāti (2011-2016). Pieejams: http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb_arch_en.htm [sk. 17.12.2016.]
Šūpule, I., Bebriša, I., Kļave, E. (2014). Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze. Rīga: Baltic Institute of Social Sciences. Pieejams: https://www.google.lv/?gws_rd=ssl#q=http:%2F%2Fwww.biss.soc.lv%2Fdownloads%2Fresources%2Fnepilsoni%2Fbiss_nepilsoni_2014.pdf [sk.15.10.2016.]
Vēbers, M. Leģitīmās kundzības trīs tīrie tipi. (2015). Grām.: Demokrātija. Tekstu krājums. (53.-68.lpp.). Rīga: RTU Izdevniecība.
Vēbers, M. (2004). Socioloģijas pamatjēdzieni. Grām.: Vēbers, M. Reliģijas socioloģija (237.-286.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.
Zepa, B., E.Kļave, E. (Galv. red.) (2011). Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts. Pieejams: http://www.biss.soc.lv/downloads/resources/nepilsoni/biss_nepilsoni_2014.pdf [sk. 10.11.2016.]
Zürn, M. (2012). Autorität und Legitimität in der postnationalen Konstellation In: Geis, A., Nullmeier, F., Daase, C. (Hrsg.) Der Aufstieg der Legitimitätspolitik. Leviathan. Berliner Zeitschrift für Sozialwissenschaft, Sonderband, 40 (27), 41-62.
Вельцель, К., Инглхарт, Р.Ф. (2015). Политическая культура, массовые убеждения и изменение ценностей. В кн.: Демократизация. Под редакцией Харпфера К.В., Бернхагена, П., Вельцеля, К., Инглхарта, Р.Ф. (c. 233-261). Москва: Изд. дом Высшей школы экономики.
Штомпка, П. (2015). Доверие – основа общества. Москва: Логос.
