LATGALES KRIEVU RAKSTNIEKA IDENTITĀTE DIASPORĀ: BORISS JUDINS

Abstract

Boriss Judins dzimis Daugavpilī 1949. gada 7. februārī. Vēl mācoties skolā, no 1964. gada līdz 1966. gadam aizsācis savas darba gaitas kā masu kultūras pasākumu organizētājs Daugavpils dzelzceļnieku klubā. No 1966. gada līdz 1970. gadam studējis Daugavpils Pedagoģiskā institūta Filoloģijas fakultātē filoloģiju un vēsturi (no 1970. gada – neklātienē). No 1969. gada līdz 1970. gadam naktīs strādāja par virpotāju un celtņa vadītāja palīgu. 1970.–1971. gadā un 1973. gadā strādāja Rīgā par krievu valodas un literatūras skolotāju. 1973. gadā tika iesaukts obligātajā dienestā padomju armijā, pēc tam strādāja Daugavpilī par komjauniešu instruktoru. 1975.–1977. gadā strādāja par Daugavpils dzelzceļnieku kluba direktoru, vienlaikus veicot arī scenārista, režisora un citus pienākumus. No 1977. gada līdz 1988. gadam veica tehniskus darbus Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīcā, iesaistoties dažādu Daugavpils kultūras iestāžu darbā kā pasākumu režisoru, Jautro un asprātīgo kluba scenāriju autors u. c. No 1988. gada līdz 1993. gadam, turpinot kultūras ievirzes projektu izpildi dažādas Daugavpils kultūras iestādēs, darbojies labiekārtošanas birojā par gravētāju. 1993. gadā pievērsies privātajai uzņēmējdarbībai. 1995. gadā kopā ar ģimeni emigrēja uz ASV, Ņujorku, un pašlaik dzīvo Filadelfijā, Ņūdžersijas štatā. B. Judinam īsi pēc ierašanās Amerikā sākās nopietnas veselības problēmas, kas liedza viņam strādāt algotu darbu. Jau dzīvojot Daugavpilī, B. Judins pievērsās literārai jaunradei. Smagā eksistences situācija Amerikā mudināja viņu no jauna un ar lielāku intensitāti pievērsties rakstniecībai un sadarboties ar ASV, Vācijas, Francijas, Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas periodiskajiem un tīmekļa izdevumiem. Boriss Judins ir „ОРЛИТА” (Amerikas Krievu rakstnieku apvienības) biedrs. Laikposmā no 2003. līdz 2011. gadam ir izdotas septiņas B. Judina grāmatas, pēdējos divos gados iznākušas divas digitālās grāmatas. Īpaša vieta B. Judina mākslinieciskajā apziņā pieder dzimtajai pilsētai Daugavpilij un Latgales reģionam. Tas izpaužas visos mākslas žanros, kuros rakstnieks ir reprezentējies: dzejā, prozā, glezniecībā. B. Judina tekstos implicīti izteikti daudzi autobiogrāfiski motīvi, saklausāmi ļoti personiski un intīmi motīvi. Diasporas literatūrā principiāla kategorija ar būtisku nozīmi ir telplaiks un tā organizācija mākslinieciskajā tekstā. To nosaka dzimtenes un mītnes zemes vēsturiskā, sociālā un kultūras realitāte, kas determinē emigranta identitātes izjūtu. Izplatīta stratēģija diasporas autoru vēsturē – iekapsulēties pagātnes atmiņās, pārvērtēt tās, sniegt pagātnes notikumiem jaunu interpretāciju no savu tekstu un savas uzturēšanās vietas skatpunkta. Tagadne diasporas autoru darbos biežāk marķēta kā noklusētais, svešais, nepieņemamais. Romāns „Jukusī pilsēta“ (Город, который сошел с ума) pirmo reizi tika publicēts 2005. gadā, Vācijā, žurnālā «Зарубежные записки», un pēc diviem gadiem izdots Maskavā. B. Judins izvēlas savu dzimto pilsētu, lai reprezentētu padomju pilsētas modeli „Brežņeva laikmeta“ beigās. Romāns „Jukusī pilsēta“ – tas ir romāns farss, kurā autoram svarīgi atainot ideoloģizētas padomju pilsētas modeli un tā sabrukuma cēloņus. Gandrīz visi romāna segmenti tiek pakļauti karnevāliskiem elementiem.