KORDIRIGENTU TEREZIS I STANISLAVA BROKU ĪGUĻDEJUMS LATGALISKUOS KULTURVIDIS VEIDUOŠONĀ DAUGOVPILĪ 20. G. S. 60. GODŪS

Abstract

20. godu symta 60.–70. godu Latgolys kulturvide i juos veiduotuoji vēļ ir moz pieteita i nūvārtāta. Koč itys laiks Latvejā īsazeimoj ar padūmu ideologejis viersvadeibu vysuos sabīdryskuos dzeivis jūmuos, ar rusifikaceju i latgalīšu drukys aizlīgumu, vystok i tūlaik atsarūn cylvāki, kas sovu īspieju rūbežūs ceņšās kūpt latgaliskū identitati i kulturu. Vīni nu taidim ļaudim ir izcylī kordirigenti Tereze Broka (1925) i Stanislavs Broks (1926–1977). Piec Latvejis Vaļsts konservatorejis beigšonys 1954. godā obeji jaunīši tyka nūsyuteiti dorbā iz Daugovpili. Eisā laikā jim izadeve krīvyskajā piļsātā, kur nabeja nivīna kora, izveiduot muzykalūs kolektivus, kuru repertuara pamatā leidz ar obligatom padūmu dzīsmem i klasiku lelā daudzumā beja latgalīšu tautys dzīsmis. 1954. goda rudinī T. Broka izveidoj sīvīšu vokalū ansambli „Daina“ i kūklātuoju ansambli, brauc iz Latvejis PSR Zynuotņu akademeju, lai folklorys ekspediceju materialūs vaicuotu vēļ nazynomu latgalīšu dzīšmu. Tautys dzīšmu apdaris komponēja juos dzeivisbīdrs, dirigents i Daugovpiļa Muzykys vydsškolys direktors Stanislavs Broks, kurs 1956. godā organizej jauktū koru, vāluokū „Daugavu“. Ar naatlaideigu dorbu eisā laikā obeji Daugovpiļs kolektivi giust spūžus panuokumus un teik izvierzeiti iz VI Vyspasauļa jaunuotnis i studentu festivala Moskovā 1957. goda vosorā, kur sajam sudobra gūdolgu. Tuo laika avīzis raksteja: „Vieglāk radīt kori uz Marsa, nekā tai pilsētā… Bet par pārsteigumu visiem, arī dažam labam pašā pilsētas kultūras druvā, atklājās, ka Daugavpilī ir koris, kuru bez bažām var sūtīt uz Maskavu reprezentēt Latvijas kora mūzikas kultūru.“ Sekoj spūžuo latgaliskuma parāde, Latgolys kulturys nedeļa Reigā 1958. goda decembrī, kur obeji Daugovpiļa kolektivi ir vysu nūtykumu centrā. Juoatzeimej, ka kolektivu sastuovā vairumā beja puornūvoda latvīši, krīvi i poļaki, kuri nazynuoja latgalīšu volūdys, bet cīteigi vuicejuos, lai dzīduotu Broku kolektivūs. 1961. godā „Latvian Music“ nūdaļa Mineapolē (ASV) izdūd pyrmū skaņu plati ar latgalīšu tautys dzīšmu īrokstim „Latgalian (Latvian) Folk songs“, kū sastuodeja Mikeļs Bukšs. Skaņu platē ītvarts 15 tautys muzykys skaņdorbu nu Daugovpiļa jauktuo kora „Daugova“ (vadeituojs S. Broks) i sīvīšu vokaluo ansambļa „Daina“ (vadeituoja T. Broka) prīšknasumu. „Aiz azara bolti bārzi“, „Aiz azara augsti kolni...“, „Siermi zyrgi, jauni puiši...“ „Audzit muni gari lyni“, „Es sovai māmeņai...“ i c. latgalīšu tautys dzīšmu apdaris padūmu okupacejis godūs beja sovdabeiga Daugovpiļa vizitkarte, kas styprynuoja tuo laika ļaužu latvyskū, latgaliskū pošapziņu.