GRĀMATNIEKS STEPONS SEIĻS UN VIŅA ARHĪVS LATVIJAS NACIONĀLAJĀ BIBLIOTĒKĀ

Abstract

Skolotājs, publicists un Latgales kultūras vēstures pētnieks Stepons Seiļs (1909–1979) savu mūžu veltīja latgaliešu kultūras faktu vākšanai, ar neatslābstošu pašaizliedzību, spītējot ārējās varas spiedienam, palika uzticīgs latgaliešu valodai un aizstāvēja ideju par iespiestā vārda nepieciešamību latgaliešu rakstu valodā. Steponu Seili raksturo dziļa un noturīga interese par latgaliešu grāmatniecību un neatlaidīga centība apkopot kultūras mantojumu. Savās mājās Makašānu pagasta „Kļovūs“ viņš izveidoja iespaidīgu latgaliešu rakstu bibliotēku ar teju pilnīgu grāmatu krājumu, plašu avīžu komplektu klāstu, kā arī seniem rokrakstiem un paša sakopotiem materiāliem par kultūras darbiniekiem. S. Seiļa arhīva materiālu daļa pirmoreiz nonāca Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 1974. gadā no Latvijas PSR prokuratūras, kas iespieddarbus un rokrakstus bija izņēmusi no S. Seiļa mājām Rēzeknes rajona „Kļovūs“ kratīšanas laikā 1974. gada 1.–3. jūlijā. Pēc saņemto iespieddarbu un rokrakstu analīzes bibliotēka vienojās ar S. Seili par 54 rokrakstu glabājamo vienību paturēšanu tās kolekcijā un Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā tika izveidots grāmatnieka personālarhīvs (RXA96), daļēji kompensējot īpašniekam rokrakstu vērtību ar samaksu par mikrofilmu izgatavošanu no viņam atpakaļ atdotajiem materiāliem. Personālarhīvā ietilpa Latgaliešu Skolotāju centrālās biedrības un citu kultūras organizāciju darbības materiāli, bet no paša S. Seiļa apcerējumiem un citu latgaliešu literātu manuskriptiem tika izgatavotas 16 vienību kopijas mikrofilmās. Ievērojot sabiedriski politisko situāciju, bibliotēkai bija jāpatur arī tie iespieddarbi, galvenokārt 20.–30. gadu periodiskie izdevumi, kas atbilda specfonda kritērijiem. Pārējie iespieddarbi un rokraksti, tai skaitā dienasgrāmatas, vēstules un pētījumi par personām, tika aizvesti uz „Kļoviem“ un nodoti to īpašniekam. Pārējos personālarhīva materiālus bibliotēka iegādājās 1980. gadā pēc S. Seiļa nāves no viņa mantiniekiem. Atstātajā garīgajā mantojumā ietilpa kā iespieddarbi, tā plašs rokrakstu arhīvs. Iespieddarbi, tai skaitā vairākas latīņu rakstu aizlieguma kontrafakcijas, atbilstoši bibliotēkas fondu organizācijas principiem tika iekļauti kopējā grāmatu krājumā. S. Seiļa personālarhīvam tika pievienotas vēl 254 rokrakstu vienības. Rokrakstu fonds papildinājās ar atsevišķiem izciliem drukas aizlieguma laika rokraksta grāmatniecības pieminekļiem, paša S. Seiļa un citu autoru jaunrades materiāliem, plašu korespondenci. Lasītājiem kļuva pieejama S. Seiļa uzkrātā informācija par latgaliskas izcelsmes ievērojamām personībām, kas apkopota „lietās“. Te var atrast ziņas vai par katru latgaliskas izcelsmes un latgaliešu kultūrā iesaistītu 20. gadsimta personību. Viņa vākumu pamatoti var uzskatīt par latgaliešu cilvēkarhīvu. 2000. gadā saskaņā ar līgumu bibliotēkas īpašumā pārgāja arī 13 mapes ar S. Seiļa dēla Pētera Seiļa deponētajiem materiāliem. Pašlaik grāmatnieka rokrakstu personālarhīvā ietilpst 339 glabājamās vienības. S. Seiļa arhīvs sniedz bagātīgu uzziņu un avotu bāzi Latgales vēstures pētniekiem un citiem interesentiem.