LATGOLYS ETNOSOCIALŪS GRUPU VEIDUOŠONUOS PIEC RĒZEKNIS STARASTEJIS 16.–18. G. S. INVENTARU I DVIESEĻU REVIZEJIS ZIŅOM

Abstract

Vīns nu nūtureiguokajim Latgolys kūpejuos kulturvidis komponentim ir viesturiski izaveidovušuos socialetniskuos grupys. Pietejumūs leidz šam moz izmontuoti 1590., 1712., 1738. i 1765. goda Rēzeknis starastejis krūņa muižu inventari ar tymūs aizraksteitim saiminīku vuordim i uzskaitis īspiejom, kas labi paruoda etnosocialūs grupu veiduošonuos dinamiku. Savukuort 1772. goda rudinī veiktuos Rēzeknis starastejis dvieseļu revizejis akti ir vacuokais olūts, kurā snāgtys zinis par kuruos naviņ Latgolys plotuokys dalis vysim dzeivuotuojim, jūs vacumu, dzeivis vītom i radnīceibys saitom. Mynātuo olūta informaceja raksturoj jau izaveidovušuos, ilgtspiejeigys etnosocialūs grupu kulturtelpys i jūs strukturu. Piec garūs karu i politiskūs juku perioda 1590. godā Rēzeknis starastejis inventarā septeņūs pogostūs fiksātys tikai 104 saimisteibys. Par sveša etnosa kluotbyutni līcynoj atseviški zemnīku nalatvyskī uzvuordi – Litvils, Hanekenons, Gadpians, kas vāluokūs dokumentūs vaira napasaruoda. Nu latvīšu zemnīku uzvuordu fiksāti septeni, kas konkretajuos vītuos aizraksteiti i vāluokūs godu symtūs – pīmāram, Laizāns, Greidāns, Stylba, Špuņģāns. 1712. goda inventarā fiksātys 232 apdzeivuotys saimisteibys. Itaids skaits piec Zīmeļu kara i Leluo miera pūstejumu viertejams kai augsts. Šymā godā Krīvānu, Rāznys i Osyunis voitistēs aba pogostūs mynātys atseviškys personys ar pūliskim uzvuordim – Dukaļskis, Borkevičs, Lipskis, Harasimovičs. Pyrmūreiz nūsaukts nazcik žeidu – krūgu rentnīki. 1738. godā jau beja pastuojs mīra i politiskuos stabilitatis laiks. Saimisteibu skaits beja pīaudzs da 291. Apmāram 34 saimisteibys Krīvānu, Lobuoržu, Rāznys i Osyuna pogostūs apdzeivuojuši pūli. Jūs leluokuo daļa bejuši vaļsts dīnasts ļauds – tai sauktī Bruņu bojuori ci personiski breivī zemis eipašnīki. Pīmynāti i divi saiminīki ar apzeimiejumu „moskali“. Juoatzeimej, ka 1712. i 1738. godā registrātys ari atseviškys latvīšu leimaņu i zemis eipašnīku saimis: Laizāni, Rudbuorži, Jūrdži. Krīvu staraveru leluoka īceļuošona ir nūtykuse leidz 1765. godam. Itymā godā nu vysu 119 cīmu ar videji pīcom saimisteibom kotrā jau fiksāts 20 krīvu i pūļu apdzeivuotu cīmu. Svešūs etnosu dzeivis vītys koncentrējuos nūteiktuos teritorejuos: pīci krīvu cīmi Rāznys pogostā, ostoni – Cyskoda pogostā. Bez jūs beja vēļ desmit krīvu i latvīšu jaukti apdzeivuotu cīmu. Teirī pūļu – Bruņu bojuoru i zemis eipašnīku cīmi beja septeni Krīvānu pogostā, seši Osyuna pogostā, jaukti pūļu i latvīšu – ostoni cīmi Osyuna, Rāznys i Krīvānu pogostūs. 1772. godā dvieseļu revizejis dokumenti aproksta 42 krūņa i pryvatuos muižys. Kotrā nu jom beja 7–38 cīmi. Leluokuos dzeivis vītys beja seši mīsti i slobodys, storp tim Rēzekne, Varakļuoni, Viļāni, Tiskādu sloboda, Latvīšu Sloboda natuoli nu Tiskādim, Sloboda natuoli nu Osyuna. Vairums dzeivuotuoju beja krīvi i pūli – īguojieji nu Krīvejis, Boltkrīvejis i Reigys. Leluokys pūļu – zemis eipašnīku – grupys aizraksteitys divejuos krūņa muižuos, seikūs šļahtiču grupys – četruos muižuos. Pūli beja sociali vysdaudzveideiguokuo grupa – i lelī muižnīki, i mīstu dzeivuotuoji, i seikī zemis eipašnīki, taipat kolpuotuoji muižuos. Žeidi, kas beja krūgu rentnīki ci tierguotuoji, atrūnami 34 muižuos. Tei beja sociali vysorganizātuokuo etniskuo grupa. Vysi Rēzeknis starastejis žeidi pīdarēja pi Kruoslovys kahala, kas beja jūs pošpuorvaļdis vīneiba ar religiskom, fiskalom i tīsys funkcejom. Žeidim 1772. godā rakstureigys mozuos saimis – pracātais puors i bārni. Rēzeknis starastejis zemnīku socialū grupu veidova treis nūrūbežuotys etniskuos grupys: latvīši, staraveri (krīvi), boltkrīvi. Cīš bīži pi krīvu i boltkrīvu zemnīku vuordim ci cīmu nūsaukumim pīmynāts, ka tī ir īguojieji voi aizbāgušī zemnīki nu Boltkrīvejis ci Krīvejis. Zemnīku cīmūs dzeivova videji 2–10 saiminīki. Vysu etniskūs grupu zemnīkim 1772. godā rakstureigys leluos saimis, kuruos dzeivova treju paaudžu pīdareigī: vacuoki, napracātī bārni, 1–2 pracātūs bārnu puori ar mozbārnim i audžubārnim. Saimē īguoja i bobuļnīki – kolpi, kas struodova par dzeivis vītu. Tikai ratūs gadejumūs tī nabeja saiminīka tyvi radinīki. Kūpumā viertejūt, cīmi beja vīnys dzymtys dzeivis vītys, i jūs nūsaukumi beja identiski ar dzeivuotuoju uzvuordu. 1772. goda dvieseļu revizeja atkluoj kotrys etniskuos grupys nūslāgtu dzeivis telpu pastuoviešonys faktu. Latvīšim, krīvim i boltkrīvim tuos beja atseviški cīmi i slobodys, pūlim – muižys i slobodys, žeidim – muižys. Šuos dzeivis telpys leidz pat 20. godu symtam izaglobuoja i kai kulturtelpys, kuramuos tyka praktizātys i nūdūtys tuoļuok kotram etnosam rakstureiguos tradicejis.