AR NASKAIDRU PSIHISKŪ STUOVŪKLI SAISTEITUO LATGALĪŠU LEKSIKA

Abstract

Itū pietejumu īrūsynovs praktisks vaicuojums par myusu dīnu latgalīšu literaruos volūdys tekstūs vys nadajiuktu vuordu aumūņs i aptuomeņ semaņtiku, tok ar lingvokulturologisku pīeju apsavārta plašuoka latgalīšu leksikys tematiskuo grupa. Ar naskaidru psihiskū stuovūkli (nu fiziologisku izjiutu da dvēselis puordzeivuojumu) saisteituos leksikys tematiskuos grupys pamatu veidoj vairuok dajiuktys leksemys, kai reibums, trokums, napruots, namaņa, frazeologisms grīžās golva, dūmojams, partū ka jim atbylst leksiskī ekvivalenti latvīšu literarajā volūdā. Leksema šots, Antoninys Rekēnys „Kalupes izloksnes vārdnīcā“ markātuo kai „vacuokuos paaudzis volūdā“1 latgalīšu tekstu korpusā nav atrūnama. Sovutīs taidys nu latgalīšu tekstu korpusa ekscerpātuos leksemys kai pusaumūņs, lītu-viersā-brukums, aizpruots, samysums pīzeistamys par Oskara Seiksta i Līgys Gagainis okazionalismim. Leksemys aumūņs/ aumūni i aptuomiņ ir eipašys – jūs semaņtika atsaškir autoru tekstūs i leksikografiskajā skaidruojumā. Ar aumūņs/ aumūni vuordineicuos saprūt kai ‘aumaļām, lielā daudzumā’ ci kai pusapzynuotu stuovūkli. Suokūtnejuo ituos saknis vuorda nūzeime saisteita ar kvantitativū semu, tod attīcynuošona iz psihiska stuovūkļa byutu pīzeistama par atlasynuotu.2 Tok pošūs latgalīšu tekstūs redzim treis semaņtikys atteisteibys pakuopis nu kvantitatis nūruodis da psihiska stuovūkļa apzeimuojuma. Leidzeigi ar aptuomiņ – tekstūs lītuots ar divejaidu semaņtiku, pīmāram: aptuomeņ [‘naizturami’] korsts; ni pīdziers, ni aptuomiņ [‘cytaiž apreibs’]. Apsavārtuos leksemys līk pīzeit, ka ari psihiskū stuovūkli raksturojūšajā semaņtikā ītvarta inteņsitatis, precizuok, juos pīauguma sema, kas cytā aspektā „pagrīžama“ kai sova veida maksimalisma izpausme.