LATGALĪŠU RAKSTEIBYS ATTEISTEIBA 20. G. S. BEIGUOS I 21. G. S. SUOKUMĀ CI/VOI LATGALĪŠU RAKSTEIBYS LEIKUMU LEIKUMI

Abstract

Ar atteisteibu saprūtam jaunys kvalitatis rasšonūs, īšonu nu zamuoka iz augstuoka, brīdumu. Taipat i volūdnīceibā. „Bet kurs gon dorbs nanūvacoj, jo pētnīceiba īt uz prīšku?“ (M. Bukšs). 1969. godā sovi „Latgalīšu volūdas ortografijas nūteikumi“ gotovi beja Stepuonam Seiļam. Trymdys filologi, baļsteidamīs iz 1929. gods Izgleiteibys ministrejis (IM) apstyprynuotūs pareizraksteibys nūsacejumu, tūs papyldynoj „ar tagadejim volūdas pētnīceibas atzynumim un praksē īvastom tradicijom“ (Bukšs 1973: 346). Latvejā sovus pījāmumus par latgalīšu raksteibu atkluoj Viktors Vonogs, fragmentaruok Eugeņs Karūdznīks i cyti. Ar Vitolda Valeiņa guodeibu divskaņs [uo] ar digrafu pasaruoda Aleksandra Adamāna izlasē „Sapņi un zemes balss” (1987). Latgalīšu filologu dorbu nu 1989. gods voda volūdnīks Ontuons Breidaks, pīzynumim rezuļtejūtīs „Latgalīšu literaruos volūdys pareizraksteibys nūteikumūs“ – Nūteikumi 1996. Iz tūs i tuoluokais. Kai t. s. Pītera Stroda ortografejis papyldynuojums i turpynuojums Atmūdys nūskaņuos izīt eksperimentaluo „Latgalīšu ābece (lementars)“ (1992) i „Gruomota školuotuojim“ (1993). Tamuos lītuotuo raksteiba, saukta par „jaunū“, ir latgalīšu filologu (Ivars Magazeiņs, Ontuons Breidaks, Vitolds Valeiņs, Juoņs Cybuļskis, Anna Stafecka, Jurs Cybuļs) diskuseju rezultats. Jaunynuojumi beja grafiski: divskaņa [uo] raksteiba ar digrafu (muosa, na mōsa), divskaņa [ie] škeirums nu [ē] (pierts, viejs, sēt – es sieju), škierta [yu] (dyumi) i [iu] raksteiba (iudiņs, kiuļs), atsasaceišona nu apostrofa dsk. genitivā (kūrpu, zemu), ķ, ģ lītuošona atseviškūs lūcejumūs (zaķam, kuģūs), beja i gramatiski: ļaužu runai dabeigu formu pīļuovums golūtnēs (lasejs, na lasejis; ustobys, zemis, na ustobas, zemes), pīdiekļūs (Latveja, na Latvija), prīdiekļūs (izkryta snīgs, na uzkryta snīgs, dalīt pīna, na pīlīt pīnu) i prīvuordūs (iz ceļa, na uz ceļa, da vuortu, na leidz vuortim). Vītā lykta izlūkšņu leksika, lejslatvīšu vuordi puormeiti iz sovu: saikļa un vītā raksteits i (bruoli i muosys), jo vītā – ka (ka nagribi, navajag), cytus izlūkšņu vuordus i formys pīļaunūt par literaruos normys variantim (kaimini // sābri, grīziņs // sakne; skoluoju // skolovu, es skrītum // es skrītu). Sprīsšona ap „vacū“ i „jaunū“ raksteibu atrūnama „Tāvu zemes kalendarūs“ 1994., 1996., 1998., 2001. godam, cytur. Koč na vysi volūdnīku guodi tyka leidzvierteigi saprosti i vīnpruoteibā pījimti, „Latgalīšu ābece (lementars)“ (1992) i „Gruomota školuotuojim“ (1993) sabīdreibā īguoja pozitivi. [ē] i [ie] škeirums pasaruoda Augusta Egluoja dzejūļu sakūpuojumā „Varaveiksna“ (1995), golūtnis -ys, -is – Juoņa Cybuļska izlasē „Myuža dīnys, myuža dūmys“ (1995), rokstu kruojumā „Olūts“, „Tāvu zemes kalendarī“ i tml. Šauruos vītys atsakluoj gaitā: jys, kuojys; lobīm; sakrituši, krisdams, naatsapyuzdamīs; vīnaidi runoj; mērcej, vētej; kumeļš; žāl, filmeņa; sūmugri; Ēvalds, Daugavpiļs). Ituos i cytys na(at)rysynuotys latgalīšu pareizraksteibys lītys nūdarbynoj i vāluok, vērtīs: J. Cybuļs, L. Leikuma. „Vasals! Latgaliešu valodas mācība“ (2003); A. Andronovs, L. Leikuma. „Latgalīšu-latvīšu-krīvu sarunu vuordineica“ (2008); J. Cybuļs, L. Leikuma. „Skreineite. Vuicūs laseit“ (2014); kruojums „Latgalistikys kongresu materiali“ (I–V, 2009–2015); J. Klīdziejs. „Zalta kristeņš“ (2016) i tml. Raksteibys reformys vajadzeibu i svareiguokuos mainis adekvati ir pījāmuse i sovūs rokstūs drūši lītoj latgalīšu jaunuo audze (Ilze Sperga, Muora Mortuzāne-Muravska, Sandra Ūdre i c.). Originalys izstruodis pīduovoj Rēzeknis Augstškolys (nu 2016. g. – Rēzeknis Tehnologeju akademejis) pietnīki. Latgalīšu volūdys poteņcis aplīcynoj I. Spergys stuosti „Dzeiveiba“ (2014), S. Ūdris i J. Ryučāna „Aizlauztais spaits“ (2016). Tys zeimoj, ka reformātajai latgalīšu raksteibai ir nuokūtne, koč degradejūši dorbojās latgalīšu volūdys stuņžu naasameiba školā. Taipat lītai nakolpoj nazynuošona, nagribiešona zynuot i napuordūmuotys sovvaleibys, kam dīvamžāļ juodaskaita i „Vikipedeja“ latgaliski. Nu 2007. gods latgalīšu raksteiba teik baļsteita oficialūs (apstyprynuoti 28.09.2007) pareizraksteibys nūsacejumūs (Nūsacejumi). Tik ar itū deļ volūdys izdzeivuošonys, kur vēļ atteisteibys, vaļsts paleiga ir stypri par moz!