LATGOLA I VYROVA: AP REGIONA VOLŪDYS VUICEIŠONU LATVEJIS I IGAUNEJIS ŠKOLUOS I BĀRNUDUORZŪS

Abstract

Pādejā laikā latgalīšu (i Latvejis vysumā) socialajā diskursā cieški monomys nūruodis iz tū, ka Igauneja asūte taida kai Baļtejis regiona „paraugvaļsteiba“. Daudzeji roksta, ka Latveja varātu puorjimt „lobū praktiku“ nu Igaunejis, kurei Baļtejis koņtekstā vysutuoļuok nūguojuse taiduos lītuos kai nūdūkļu saparāds, minimaluos olgys paceļšona, satiksmis sistemys reguliešona, birokratejis mazynuošona, vaļstiskuo sektora pakaļpīņu elektroniziešona i tt. Napreteņdādami iz itaidys saleidzynuošonys pamatu vysapjamūšu analizi, itymā referatā patēmēsim, voi vyrovīši (Dīnavydigaunejis regionaluos volūdys runuotuoji) varātu byut kaids naviņ paraugs latgalīšim vuiceibys atzarē, a taišni – regiona volūdys i kulturys vuiceišonā školuos i bārnuduorzūs. Samārojūt situaceju Latvejā i Igaunejā, redzīs, ka regiona volūdys vuiceišonā Igauneja eistyn tykuse tuoļuok kai Latveja. Tai, pīvadumam, vyrovīšu aba dīnavydigauņu literarū volūdu, aba „vyru-setu“ volūdu (t. i., igauņu volūdys dīnavydu variantu ar sovu seneju literaturys tradiceju) 2016/ 2017 godā kai prīškmatu vuica 17 Dīnavydigaunejis školuos, nu jūs 12 školuos vyrovīšu volūda i kultura irā fakuļtativs puļceņš, a 5 školuos – vuiceibu programys daļa (kai vīns nu izalosomūs prīškmatu). Kuruos nakuruos školuos vyrovīšu volūdys stuņdis agruokā voi vāluokā klasē puorīt vysi škoļnīki, a nazcik školuos vyrovīšu volūda jau suokta izlītuot taišni kai apvuiceibys volūda (jamā nūteik dorbvuiceibys i dzīduošonys stuņdis). Kas zeimojās iz bārnuduorzim, vyrovīši niule īdzeivynoj treju godu (2015–2018) projektu, kura ramuos 14 bārnuduorzūs (16 grupeņuos) div dīnys nedeļā audzynuotuojis vysu dīnu ar bārnim runoj vyrovīšu (dīnavydigauņu) volūdā, a palykušuos treis nedelis dīnys – vaļstiskuos igauņu volūdys formā. Regiona volūdys vuiceišona školuos i bārnuduorzūs breineigi nūteik i cytuos ES vaļsteibuos (Puolejā, Suomejā i tt.), tok Igauneju saleidzynuošonai izalasejom deļ juos geografiskuo tyvuma Latgolai i deļ leidzeiguos ar Latveju sociolingvistiskuos situacejis: - Igaunejā, taipoš kai Latvejā, irā lels krīvvolūdeigūs dzeivuotuoju procents, i deļtuo vaļsteiba, taipoš kai Latveja, beistās oficialai pīzeit regionaluos volūdys statusu (itamā zinē saleidzynuošonai nader, saceisim, Puoleja); - Igauneja, taipoš, kai Latveja, samārā nabogota vaļsteiba ar labtik aprūbežuotom vareibom finaņsēt vuiceibys sistemu (itamā zinē saleidzynuošonai nader, pīvadumam, Suomeja). Itymā referatā: - apsavērsim, kaidi faktori vadynoj regiona volūdys mudruoku īīšonu vuiceibys sistemā; - caur vuiceibys prizmu raudzeisim atsaceit iz vaicuojumu, deļkuo taids populars irā redzīņs, ka Igauneja „īt pa prīšku Latvejai“; - raudzeisim pasuokt diskuseju, kū Baļtejis vaļsteibys tei nu tuos varātu pasavuiceit, kab pyrmaškolys i školys vacuma bārnim byutu kū gods, tū leluokys vareibys oficialai vuiceitīs regiona volūdu.