LATGALISKUOS IDEŅTITATIS I LATGALĪŠU VOLŪDYS STYPRYNUOŠONA, GAIDŪT LATVEJIS VAĻSTS SYMTGADI

Abstract

Latgolys 1917. goda kongresa i Latvejis Republikys kai vaļsts symtgade ir pateiceigs i reizē atbiļdeigs laiks, lai konkreti i atkluoti runuotu par sovu zemi, vaļsti, tautu, volūdu, ideņtitati i pošapziņu. Na tikai lai runuotu, a i dareitu. Lai dareitu kotrys pats i lai pīpraseitu nu sovys vaļsts atbiļdeigūs instituceju dareit tū, kas pasludynuots vuordūs latgalīšu volūdys aizsardzeibai i atteisteibai. Partū, ka vīna nu golvonūs Latgolys latvīšu – latgalīšu – identitatis pamatlītu i pamatvierteibu ir latgalīšu volūda. Vaļstiska attīksme latgalīšu volūdys vaicuojumā ir mārs tam, cik lojali asam 1917. goda Latgolys kongresa lāmumim, sovai vaļstei, Satversmei i demokratejis principim. 1917. goda Latgolys kongresa lāmumūs beja defināts, ka Latgolys latvīši, apsavīnojūt ar Kūrzemis i Vydzemis latvīšim, patur sovu pošnūteikšonūs volūdys vaicuojumā. Jau nu 2000. goda ir spākā Vaļsts volūdys lykums, kas nūsoka, ka „vaļsts nūdrūšynoj latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu“. 2011. goda tautys skaiteišonā 164,5 tyukstūšys cylvāku atbiļdēja, ka lītoj latgalīšu volūdu. Tys līk vaicuot – deļkuo tūmār tik nīceiga vīta myusu volūdai ir vaļsts finansātajūs plašsazinis leidzekļūs, školuos, Latgolys pošvaļdeibu sabīdriskajūs i kulturys pasuokumūs, deļkuo latgalīšu volūda tūmār tik moz dzieržama i radzama publiskajā telpā Latgolā? Vēļ reizi ir skaidri i atkluoti juopasoka, ka latgalīšu volūdys nūlīgšona, īrūbežuošona voi nūnycynuošona ir Krīvejis imperejis rusifikacejis laiku i padūmu okupacejis režimu raksturojūša attīksme. Te otkon varam pīminēt Franča Trasuna viesturiskū vaicuojumu par myusu izvēlem: „Voi ar barbarismu iz austrumim voi ar kulturu iz rītumim?“ Tys šudiņ ir ari vaicuojums myusim kotram sev pošam. Vēļ reizi ir atkluoti juoatzeist, ka 1934. goda 15. maja Kārļa Ulmaņa apvārsums, piec kura faktiski tyka īrubežuota latgalīšu volūdys lītuošona i apsastuoja volūdys breiva atteisteiba, beja antikonstitucionals fakts. Vacī dūmuošonys stereotipi i paguotnis rāgi vēļ i šudiņ reizem traucej latgalīšu volūdu atzeit par nacionalu vierteibu i atbylstūši pret jū izaturēt. Daudzi cereigi verās iz školys pusi, nu tīnis gaida volūdys gluobšonu i atdzimšonu. Nui, ir izstruoduoti standarti latgalīšu volūdys i literaturys vuiceišonai, suokusēs nūvodvuiceibys īdzeivynuošona atseviškuos školuos, nūteik skotuvis runys konkursi latgaliski i latgalīšu volūdys olimpiadis. Bet ar tū ir cīši, cīši par moz! Tys otkon taipat kai leidz šam nu 20. godu symta beigu Atmūdys laika ir „entuziastu lauceņš“. Bet vaļsts finansāta škola pylda vaļsts pasyutejumu! Ja latgalīšu kulturys montuojums ir nacionala vierteiba Latvejā, ja vaļsts ar lykumu pasoka, ka nūdrūšynoj latgalīšu volūdys atteisteibu, tod ir juobyut i atbylstūšai reiceibai. Juopaplašynoj i juogarantej latgalīšu volūdys lītuošonys īspiejis, kas ceļs volūdys prestižu sabīdreibā. Ja pīaugs reals pīprasejums zynuot latgalīšu volūdu, tod i volūdys vuiceišona školā byus logiska. Latgolys regiona atteisteiba nav īdūmojama bez latgaliskuos ideņtitatis styprynuošonys. Deļtuo 2017. goda maja catūrtuo pasauļa latgalīšu saīta kongresa rezolucejā skaidri juopasoka, ka vajadzeigs komplekss vaļsts rysynuojums latgalīšu volūdys aizsardzeibai i atteisteibai, ka tei ir gon Izgleiteibys i zynuotnis, Kulturys, Tīslītu, Vidis i regionaluos atteisteibys ministrejis, gon pošvaļdeibu kompeteņce i atbiļdeiba! Tod Latgolys kongresa i Latvejis vaļsts symtgadis sviniešona nabyus formala, bet atbylstūša tim idealim i principim, ar kaidim Latgolys latvīši gribēja ar Vydzemis i Kūrzemis latvīšim byut kūpā!