SATVERSMIS 3. PANTS – JUOĪVĪŠ DZEIVĒ CI JUOIZSLĀDZ

Authors

  • Juris Viļums Latvejis Republikys Saeima (LV)

DOI:

https://doi.org/10.17770/latg2017.9.2702

Keywords:

Satversme, regioni, ekonomika

Abstract

Latvejā asam planavuošonys dokumentu raksteišonys „čempioni“. Pieteits ir daudz i gona smolkai – vaļsts atteisteibys plani, regionu programys, vaļdeibu reiceibys plani, ministreju darbeibys pamatnūstuodnis, regionu reformys, pošvaļdeibu apvīnuošonys, puorrūbežu sadarbeibys programys i t. t. Ratai kuram nu itim dokumentim ir skaidra struktura atbylstūši Latvejis Republikys Satversmē īraksteitajam 3. pantam: „Latvejis vaļsts teritoreju storptautyskūs leigumūs nūsaceitajūs rūbežūs sastuoda Vydzeme, Latgola, Kūrzeme i Zemgale“. Redzīņs, ka vaļsts konstitucejis 3. pants ir tikai liriska atkuope, tikai kai poruods viesturei i folklorai, nav objektivs. Lai kuru vaļsts ci pošvaļdeibu kūpeigi izstruoduotu dokumentu vārtūs, ir svareigi jimā redzēt sasaisti ar Latvejis vaļsts pamata lykumu – ekonomiskūs ruodeituoju statistika, vaļsts īstuožu darbeibys struktura, pošvaļdeibu sadarbeiba, vaļsts budžeta sadale, pat Kulturkapitala fonda darbeiba i c. – tam vysam ir vajadzeigs skaidrys regionals kontrolis grīzums i attīceigs koordiniešonys mehanisms. Vydzemei, Latgolai, Kūrzemei i Zemgalei vys vēļ nav eisti styprys puorstuovnīceibys vaļsts puorvaļdis strukturā. Kotrai vaļsts īstuodei ir sovs, strukturvīneibu izvītuojumā baļsteits, īdalejums (Zīmeļaustrumvydzeme, Dīnvydrītumkurzeme, Vydslatgola i tml.) i ratai kod itaidi atseviški radeitī „regioni“ sakreit ar cytys īstuodis kabinetūs izdūmuotuo īdalejuma rūbežim. Nav Satversmē ni Lelūs piļsātu asociacejis, ni Latvejis Pošvaļdeibu savīneibys, ni 109 nūvodu, ni rajonu, ni Baļtejis jiurys pīkrastis ci Austrumu pīrūbeža regiona, ni „Reigys storptautyskuos konkurētspiejis“, nav tī ari nikuo par „9+21“ atteisteibys centrim. Pyrma „padsmit“ godu tyka izveiduotys regionu atteisteibys agenturys, paralelai ar lykumu tyka aizvastys regionu atteisteibys padūmis, kas niu jau montoj nūsaukumu „planavuošonys regions„ ?. Itymā vierzīnī dareitais, koč i napiļneigs, vysvaira tyvojās jiedzīņam regionaluo atteisteiba, koč ari planavuošonys regionim pavysam navīglai „izsist vītu zam saulis“ (skaiti – vaļsts budžeta i Eiropys fondu gūdeiga sadalejuma). 1917. godā Latgolys kongresūs i piec tam ari Satversmis sapuļcē tyka runuots par regiona autonomūs funkceju saglobuošonu ci pošpuorvaļdi. Juoatzeimej, ka tūlaik i niu terminu „autonomeja“ lītoj ar cytaidu nūzeimi. Par „separatismu“ vysaidu olūtu ībaidātajim pruotim ir juoatguodynoj, ka niu jau vaļsts lykumdūšonā īraksteitys i uzskaiteitys „pošvaļdeibu autonomuos funkcejis“, i tys nav radejs nikaidu draudu Latvejis drūšeibai. Kū precizuok i skaidruok nūsaceisim regionu vītu iz prīšku, tū vīgļuok rysynojamys byus daudzys vaļsts problemys, tymā skaitā ekonomiskuos. Stypri regioni ir styprys Latvejis vaļsts pamats!

Downloads

Download data is not yet available.

Downloads

Published

2017-05-05

Issue

Section

1917. gada Latgales kongresa vēsturiska un juridiska nozīme un loma Latvijas valstiskumā un Satversmē

How to Cite

Viļums, J. (2017). SATVERSMIS 3. PANTS – JUOĪVĪŠ DZEIVĒ CI JUOIZSLĀDZ. Via Latgalica, 9, 44. https://doi.org/10.17770/latg2017.9.2702