LATGOLYS KONGRESA LĀMUMU NŪZEIME NUOKŪTNĒ

Abstract

Latgolys kongresa lāmums; ,,Mes, Latgolys latvīši, apsavīnuodamīs ar Kūrzemis un Vydzemis latvīšim, paturēsim sovu pošvaļdeibu, pylnu pašnūteikšonys tīseibu volūdys, ticeibys, bazneicys, školu un saimisteibys, kai arī zemis jautuojumā.“ Latgolys kongress izveiduoja Latgolys zemis padūmi. 1917. goda 30. julī Latvejis apgobolu Zemis padūmu puorstuovu kongress Reigā lēme, ka Latveja sastuov nu Kūrzemis, Vydzemis un Latgolys, kotram apgobolam ir sova pošvaļdeiba, nu apgobolim saīt Latvejis Saeima; vītejuos pošvaļdeibys prīškā ir Zemis padūme un vaļde. Latvejis Saeimai ir lykumdūšonys tīseibys vyspuorejūs Latvejis vaicuojumūs. 1917. goda 17. novembrī tyka izveiduota Latvejis Pagaidu Nacionaluo padūme, kura tyka atzeita storptautyski ,,de facto“. 1918. goda 18. novembrī Kārļa Ulmaņa ,,Tautys Padūme“ ūtru raizi pasludynoj Latvejis naatkareibu. Latgolys Zemis padūmis lāmumi teik ignorāti. Privātīpašuma tīseibu naīvāruošona izraisa pilsūņu karu Latvejā. Teik slāgts slapyns pamīrs un mīra leigums ar Padūmu Krīveju. Latvejis Republikys Satversmē Latgolys tīseibys iz pošvaļdeibu, volūdu, školom un zemi teik ignorātys. K. Ulmaņa diktaturys cālūni un tuos ītekme uz Latgolu. Latgolys tīseibu aizstuovu darbeiba padūmu i nacistyskuos okupacejis laikā. Pādejūs godūs LR pījamtī lykumdūšonys akti, kuri ir pretrunā ar Latgolys 1917. goda kongresa lāmumim. Nūteikta Latgolys administrativuo teritoreja ar sovu pošvaļdeibu, nūteikšonu volūdys, izgleiteibys, saimisteibys un zemis vaicuojumūs ir garants Latgolys ekonomiskai atteisteibai. Lai varātu realizēt Latgolys tīseibys, kurys nūsaceja Latgolys kongress un apstyprynuoja puorejī Latvejis nūvodi, lykumdūšonys ceļā juomaina LR Satversme. LR Satversmei juosabolsta na iz partejom, bet iz Zemis padūmem, kurys īvielej Saeimu.