THE CONTRIBUTION OF THE BLŪMĪTIS FAMILY TO LATVIA
DOI:
https://doi.org/10.17770/latg2016.8.2228Keywords:
Osvalds Blūmītis, private school, children asylum in Tilža, Baptists and educationAbstract
The aim of this article is to show through research in the archives and libraries of Latvia what the Blūmītis family accomplished in the first half of the 20th century for Latvia and how they worked successfully for the children's asylum and the private school. As even today people are speaking about the Blūmītis family, it is necessary to ask the question why this is so and what was so outstanding about this family. Out of the three brothers Osvalds Blūmītis (1903–1971) is the best known. After his studies in England at the Spurgeon's college he returned to his home-village Tilža in Latgale and founded a children's asylum there in 1928. Not only orphans found their new home there, but also many children from poor families who were impoverished by alcoholism. The children belonged to different religious communities; there were not only Baptists like Osvalds Blūmītis, but also Roman-Catholics, Lutheran-Protestants and Russian-Orthodox. Since 1927 a Baptist private school existed in Tilža which later was renamed Osvalds Blūmītis School. Besides this school there existed a children's asylum and a private primary school, which were financed by donations from Latvia, England, Sweden and Brazil. Untill 1940 there was only one institution of this kind for orphans in Latgale. About 200 children found loving care and shelter in it.
Osvald’s brothers, Arturs and Adolfs were also Baptist priests as he was. Arturs Blūmītis founded a children's asylum in Jaunjelgava in 1939. In 1940 the Baptist orphan asylums and primary schools were closed. Osvalds Blūmītis left Latvia in 1939 and continued his activities in the US. When he arrived in the US, he started to work as a real estate agent but later continued his work for the Baptist church.
Osvalds Blūmītis has helped about 250 Latvians to start a new life after arrival in the US. He fought communism and the policies of the Soviet Union. He also conducted radio shows ''The voice of the oppressed people''. Osvalds, Arturs and Adolfs left the country at the end of the war and became entrepreneurs in America. The active participation of the Blūmītis family – their sister and mother worked in the orphanage too – shows us how much this family was able to do for the needy.
Downloads
References
Akmens-Asmens, Pēteris (1937). Sauli dzīves pabērniem. Rīga: autora izdevums.
Akmentiņš, Osvalds (1958). Amerikas latvieši: 1888–1948: fakti un apceres. [Linkolna]: Vaidava.
Akmentiņš, Osvalds (1968). Krāsaina dzīve. Laiks 101 (18. decembris), 7.
Akmentiņš, Osvalds (1971). Osvalds Blūmītis pēdējā gaitā. Latvija Amerikā 47. 5.
Akmentiņš, Osvalds (1971). Trimdinieku aizvadot. Treji Vārti 29. 59–62.
Akmentiņš, Osvalds (1971). „Viņš ir daļa no vēstures”. Londonas Avīze 1282. 4.
Arums (1963). Mācītājs? Spiegs, krāpnieks un pavedējs! Dzimtenes Balss 36 (6. maijs). 4.
[B. a.] Bostonas chronika (1953). Laiks 61 (1. augusts). 6.
Britāne, Aina (1991). Jānis Rainis uz skatuves. Brīvā Latvija, 20 (27. maijs). 2.
[B. a.] Ievērībai (1930). Draudzības Saite 1. 1.
B. a.] Latvijas baptistu draudžu savienības padome (1940). Kristīgā Balss 1 (1. janvāris). 17.
[B. a.] Latvijas pagastu saraksts (1925). Policijas Vēstnesis 63. 2.
[B. a.] Par Latgales latviešu apvienības dep. Saeimā (1931). Latgales Ziņas 42. 1.
[B. a.] Nekur pasaulē nav tik brīnišķīgas jūrmalas kā Latvijā (1935). Rīts 174 (27. jūnijs). 1.
[B. a.] Osvalds Blūmītis (1949). Latvju Vārds 14. 1.
[B. a.] Pārmaiņas Abrenes apriņķa skolu dzīvē (1940). Daugavas Vēstnesis 32 (8. februāris). 4.
Kroplijs, Artūrs, Raščevska, Malgožata (2010). Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. Rīga: RaKa.
Jansons, Eduards (1930). Bāreņu draugi. Draudzības Saite 3. 39.
Jansons, Eduards (1931). No Latgales ganu zēna par bāreņu tēvu. Rīga: Autora apgādībā.
Jansons, Eduards (1931). Pestalocijs – nabadzīgo bērnu tēvs. Draudzības Saite 1. 8-11.
J. Z. Bostona (1969). Daugavas Vanagu Mēnešraksts 6 (12. janvāris). 65.
Källströma, Haralds (1945). „Cauri Tumsai Uz Gaismu”. Gana Balss 3 (1. marts). 6.
Katolis.lv (2014). Apustuļu darbi 20, 35. http://katolis.lv/biblioteka/svetie-raksti/apustulu-darbi.html#c921, sk. 2016.14.11.
Lejasmeijers, Kārlis (1930). Mani pirmie iespaidi O. Blūmīša bāreņu patversmē. Draudzības Saite 1. 16–17.
L.V. (1956). Latviešu mācītājs ierosina izņemt no publiskām bibliotēkām un skolām komūnistiskas grāmatas. Laiks 29. 6.
Novērotājs (1940). No Jaunjelgavas. Kristīgā Balss 11 (1. jūnijs). 222.
O. A. (1972). Nodibināts mācītāja Osvalda Blūmīša piemiņas fonds. Latvija Amerikā 24 (7. jūnijs). 6.
Puzo V. (2013). Kāds ir labs klases audzinātājs? Un laba klases audzināšanas stunda? http://www.skolasvards.lv/sleja/viedokli/kads-ir-labs-klases-audzinatajs-un-laba-klases-audzinasanas-stunda, sk. 2016. 13.11.
Riekstiņš, Jānis (2012). Sauli dzīves pabērniem! Rīga: Jumava.
Strazdiņš, Arnis (2015). Latviešu izglītības iestāžu darbība Latgalē, 1920–1924: ideāli, problēmas un to risinājumi. RTU zinātniskie raksti. 8. sēr. Humanitārās un sociālās zinātnes. Rīga: RTU Izdevniecība, Nr. 25, 68–73.
Šņornieks, A. (1938). Kultūras fonda domes sēde. Valdības Vēstnesis 215 (22. septembris). 2.
Tervits, Jānis (1999). Latvijas baptistu vēsture: faktu mozaīka. Rīga: Latvijas Baptistu draudžu savienība: AMNIS.
T. (1938). Tilžā uzcelta moderna pamatskola un bērnu patversme Latvijas Kareivis 27 (3. februāris). 4.
AVOTI
Artura Blūmīša lūgumi izsniegt un pagarināt ārzemju pases (1938, 1939). LVVA 32324. f., 24. apr., 18347. l.
Blūmītis, Osvalds (1929). Osvalda Blūmīša bāreņu patversmes un pamatskolas darbības pārskats laikā no 15. sept. 1927. g. līdz 15. okt. 1929. g. Draudzības Saite 1. 4.
Blūmītis, Osvalds (1932). Latvju mātei. [B. v.]: autora izdevums.
Blūmītis, Osvalds (1933). Romas-katoļu baznīca un bībele. Rīga: autora izdevums.
Emīlijas Blūmītes ārzemju pase (1936). LVVA 3234. f., 33. apr., 68290.l.
Kokorevas-Domopoles baptistu draudzes pamatskolas 2. klases dienasgrāmata (1928–1929). LVVA 3145. f, 1. apr., 9. L., 1–26 lp.
Latvijas baptistu draudžu savienības kongresa 1936. gada protokoli Rīgā, Savienības namā (1936). Rīga: Latvijas baptistu draudžu savienība.
Latvijas baptistu draudžu savienības kongresa 1938. gada protokoli Rīgā, Savienības namā (1938). Rīga: Latvijas baptistu draudžu savienība.
Latvijas statistikas pārvaldes 1943. g. tautas skaitīšanā Jaunjelgavā (1943). LVVA 1308. f., 15. apr., 1062. l., 80–87. lp.
Lieta par Elvīras Blūmītes izslēgšanu no Latvijas pavalstniecības (1934). LVVA 3234. f., 21. apr., 1039. l., 1–8. lp.
Tautas skaitīšana Tilžas pagastā 1941. gadā (1941). Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmāk LVVA) 1308. f., 15. apr., 3566. l.
Kronlīns, Jānis (1938). Latvijas skolas 1937./38. mācības gadā. Rīga: skolu departaments.
Latvijas skolas 1928./29. mācību gadā (1929). Rīga: Izglītības ministrija.
Skolotāja Eduarda Jansona personas lieta (1928–1941). LVVA 1632.f., 1. apr., 8314. l., 2–22. lp.
Skolotājas Alīdas Bēnes personas lieta (1928–1940). LVVA 1632. f., 1. apr., 668. l., 3–12. lp.
Tautas skaitīšanas dokumenti Tilžas pagastā (1941). LVVA 1308. f., 15. apr., 3566. l., 106. ,157. lp.
Tautas skaitīšanas dokumenti Jaunjelgavā (1941). LVVA 1308. f., 15. apr., 3215.l., 169. lp.
Stundu saraksts O. Blūmīša privātā četrklasīgā pamatskolā Tilžā (1939-1940). LVVA 1467. f., 1. apr., 30. l., 9. -10, 17. lp.
