ETHNONYMS IN THE SYSTEM OF PROPER NAMES OF LATGALE
DOI:
https://doi.org/10.17770/latg2013.5.1639Keywords:
.Abstract
Proper names, including ethnonyms (folk, tribal and other ethnic community names), is anessential component of any language lexis, which particularly brightly reveals a variety ofextralinguistic processes.
The aim of the paper is to analyze the conformity of ethnonym transonymization (the change of proper name class) and deonymization (the change of proper name into
appellative) in the culture of Latgale, and linguistic techniques and extralinguistic factors.
Linguo-culturological approach has been used in the research, and the link between cultural-
historical and social processes in the research of linguistic processes has been taken into
account. Determining the origin of ancient ethnonyms, the researchers of the Baltic languages
acknowledge a transonymization model typical to the Balts: hydronym → name of region
→ ethnonym (Zinkevičius 2005, 186–187). This paper attempts to reveal various ethnonym
(denoting mostly foreigners) transonymization models in the system of proper names of
Latgale, nominating motivation, and the types of word-formation.
It seems that the ethnonyms that denote the neighbouring nations (Estonians,
Lithuanians, Russians) most frequently turn into other proper names. Transonymization
models have been identifi ed as follows:
1) ethnonym → anthroponym → oikonym (or ethnonym → oikonym → anthroponym),
for example, l ī t a u n ī k i ‘the Lithuanians’ → L ī t a u n ī k s ‘a surname’ →
L ī t a u n ī k i ‘a village in Preiļi county’;
2) ethnonym → microtoponym, for example, ž y d i ‘the Jews’ → Ž y d a p ū r s
‘a marsh in Vārkava county’;
3) ethnonym → anthroponym, for example, č y g u o n i ‘the Roma people’ →
Č y g u o n s ‘a nickname for a dark-haired man’;
4) ethnonym (→ oikonym) → ergonym, for example, l a t g a ļ i ‘The Baltic tribe’ →
“L a t g a ļ i” ‘a farm in Mērdzene rural municipality of Kārsava county’.
Transonymization of ethnonyms in the culture of Latgale is motivated by historical
and social processes. Transonymization processes present the evidence of Latgalians’ stereotypical perception of foreigners, compact settlement of different ethnic groups in
Latgale, and historical events.
Various types of word-formation are used in the transonymization process:
1) semantic, i.e., only the meaning changes, the morphemic system of lexeme is notchanged, for example, ethnonym p o ļ a k i → oikonym P o ļ a k i (→ surname P o ļ a k s
(the male singular form of the ethnonym));
2) morphological, typically suffixes are added to ethnonyms (sometimes phonetic
changes in the root occur), for example, i g a u n i ‘the Estonians’ → surnames I k a u n ī k s
(ikaun-+-nīk-s); I g o v e n s (igov-+ - en-s);
3) syntactical, forming compound words, for example, the ethnonym k r ī v i
‘the Russians’ has motivated the oikonym K r ī v a s o l a <Krīva sola ‘Russian Village’,
K r ī v m a i z e s <Krīvu maizes ‘Russian bread’;
4) formation of analytical forms, where one of the components has ethnonymic
semantics and the second component is a nomenclature word (hill, meadow, marsh, lake,
etc.), for example, Ž y d a p ū r s ‘Jew’s marsh’, an attributive adjective, for example, a
village M a z i e L ī t a u n ī k i ‘small Lithuanians’, a substantive of other semantics, for
example, a meadow Č i g o n e i c a s j ū s t a ‘Gypsy’s belt’.
Proper names of foreign origin motivated by ethnonyms have taken their stable
place in the system of proper names of Latgale, for example, L a t i š i, a village in Pušmucova
rural municipality of Cibla civil-parish (in Russian латыши ‘the Latvians’).
Proper names of ethnonymic semantics, used to name various phenomena and
realities, are often included in the lexicon of various dialects of Latvian and even other
languages. If to assume the fact that ethnonyms are proper names, then it can be concluded
that the appellatives mentioned above have appeared in deonymization process: ethnonym
→ appellative. Moreover, the material of Latgalian dialects confirms the existence of deethnonymic
proper names, for example, a lot of different realities are associated with the
ethnonyms denoting Roma people: č y g u o n i ‘participants of masquerade parade’;
č y g o n k a 1) a sort of winter apples, the apple of this sort (dark green and red); 2) the railroad;
3) achimenes (flower, Achimenes); 4) mushrooms: wild champignon (Rozites caperata) or
ugly milkcap (Lactarius necator); č y g u o n a s a u l e ‘the moon’. Appellativeness of
ethnonyms has an associative character. The names are reflecting the Latgalians’ stereotypical
perception of appearance, occupation, character traits, and traditions of foreigners as alien
and different, however, acceptable and assimilable phenomena.
Downloads
References
Latkovskis, Leonards (1968, 1971). Latgaļu uzvōrdi, palames un dzymtas. I, II d. München: Latgaļu izdevnīceiba.
LF – Trūps, Jōņs (red., 1968). Latgaļu folklora. 1 Tautas jūki, meikles, parunas. München: Latgaļu izdevnīceiba.
LFK – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves materiāli.
LGIA - Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas aģentūra. Vietvārdu datu bāze. www.lgia.gov.lv, sk. 16.10.2012.
LPSRV – Endzlīns, Jānis (sast. 1956, 1961). Latvijas PSR vietvārdi. I d. 1. sēj., I d. 2. sēj. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība.
LTDz – Švābe, Arveds u.c. (red., 1952–1956). Latviešu tautas dziesmas. Kopenhāgena: Imanta. http://latviandainas.lib.virginia.edu/, sk. 14.03.2010.
LVV – Bušs, Ojārs (red., 2006). Latvijas vietvārdu vārdnīca. Pilaci – Pracapole. Rīga: LU LVI.
Lursoft – Lursoft. Uzņēmumu datu bāze. www.lursoft.lv, sk. 18.10.2012.
Zeps, Juris Valdis (1984). The Placenames of Latgola. Madison, Wisconsin: Baltic Studies Centre.
Balode, Laimutė (2006). Latvijos vietovardžiai su -ģ-, -ķ- šaknyje: lituanizmų problema. Baltų onomastikos tyrimai. Vilnius: Lietuvių kalbos institutas, 33–46.
Balode, Laimute (2007). Par latviešu toponīmijas lituānismu identificēšanas kritērijiem. Onomastica Lettica. 3. laidiens. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 5–31.
Balodis, Pauls (2008). Latviešu personvārdu etimoloģiskās semantikas teorētiskais modelis un tā realizācija. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte. [manuskripts]
Blese, Ernests (1929). Latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas. I. Vecākie personu vārdi un uzvārdi (XIII–XVI gs.). Rīga : A. Gulbis.
Breidaks, Antons (1970). Влияние прибалтийско-финских языков на латгальские говоры Лудзенского района Латвийской ССР. Breidaks, A. (2007). Darbu izlase, 2. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, Daugavpils Universitāte, 252–257.
Bušs, Ojārs (2005). Par principiālo atšķirību starp latviešiem un laringologiem jeb Par etnonīmu semantiku un varbūtējo īpašvārdiskumu. Linguistica Lettica.14. Rīga: LULVI, 135–144.
Butkus, Alvydas (1995). Lietuvių pravardės. Kaunas: Aesti.
Būga, Kazimieras (1961). Rinktiniai raštai. III tomas. Vilnius: Valstybinė politinės ir mokslinės literatūros leidykla.
Freimane, Inta (1993). Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga: Zvaigzne.
Garšva, Kazimieras (2009). Lietuviškos kilmės Latvijos vietovardžiai. Valoda – 2009. Valoda dažādu kultūru kontekstā. Zinātnisko rakstu krājums XIX. Daugavpils: DU Akad. Apgāds “Saule”, 404–413.
Jēkabsons, Ēriks (2007). Lietuvieši Latvijā. Mazākumtautības Latvijā. Vēsture un tagadne. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts. 42–66.
Kļavinska, Antra (2012). Čyguoni. Šuplinska, Ilga (galv. red.) Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca.
Лингвотерриториальный словарь Латгалии I. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 147–150.
Kļavinska, Antra (2012). Lītaunīki. Šuplinska, Ilga (galv. red.) Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca.
Лингвотерриториальный словарь Латгалии I. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 418–421.
Laumane, Benita (1973). Zivju nosaukumi latviešu valodā. Rīga: Zinātne.
LR CSP – LR Centrālā statistikas pārvalde. TSG11-061. Pastāvīgie iedzīvotāji pa statistiskajiem reģioniem, republikas pilsētām un novadiem pēc tautības, dzimuma un pa dzimšanas valstīm 2011. gada 1. martā. http://data.csb.gov.lv/dialog/Saveshow.asp, sk. 17.10.2012.
LVDA – Laumane, Benita (zin. vad., 1999). Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika. Rīga: Zinātne.
ME – Mīlenbahs, Kārlis (1953). Latviešu valodas vārdnīca, I. Endzelīns, Jānis (red., 1953). Čikāga: Čikāgas baltu filologu kopa.
Rozenbergs, Jānis (2005). Leksēmas krievi cilme latviešu valodā un semantiskie varianti tautasdziesmās. Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās. Rīga: Zinātne, 110–144.
Stafecka, Anna (2013). Uzvārdi Latgalē: ieskats arhīvu materiālos. Baltu valodas: vēsture un aktuālie procesi.
Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 140. dzimšanas dienas atceres starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 60–62.
Škutāns, Staņislavs (1974). Dokumenti par klaušu laikim Latgolā. Münster: Latgaļu izdevnīceiba. Turku pagasts. www.livani.lv, sk. 18.10.2012.
VPSV – Skujiņa, V. (atb. red.) Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: LU LVI, VVA.
Zinkevičius, Zigmas (2005). Lietuvių tautos kilmė. Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas.
Zuģicka, Inese (2011). Iesaukas mūsdienu Latgalē. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Nr.6. Rīga Latgales druka, 108–127.
Агеева, Руфь Александровна (1970). Об этнониме чудь (чухна, чухарь). Этнонимы. Москва: Наука, 194–203.
Сталтмане, Велта (1981). Латышская антропонимия. Фамилии. Москва : Наукa.
Юркенас, Юозас (2003). Основы балтийской и славянской антропонимики. Vilnius: UAB „Ciklonas”.
Яковенко, М. В. (2009). Трансонимизация как ономастическая универсалия. Ономастичні науки. №1(3), 6–8.