PLACE NAMES IN THE PHRASEOLOGY OF BALTIC LANGUAGES: INTERNATIONAL, NATIONAL AND LOCAL CULTURAL SIGNS
DOI:
https://doi.org/10.17770/latg2015.7.1213Keywords:
place-names, Baltic languages, phraseology, semantics, cultural signAbstract
Contemporary researchers of proper nouns are increasingly paying attention to onym semantics in both theoretical discussions and practical research. Proper nouns, in the same way as foreign language components, are associated with various extralinguistic factors, and it is for this reason that they have been analyzed in culturohistorical, social, and cross-cultural communicative contexts. In addition, research has been conducted in many languages on proper nouns as phraseological structural elements, usually emphasizing the large number and importance of anthroponyms in phraseology.
Place names as phraseological unit components of semantics in Latvian and Lithuanian are analyzed in this article using the linguoculturological approach. Latvian and Lithuanian phraseological dictionaries are used in the study as primary source, with a catalogue of Latvian and Lithuanian proverbs utilized as a secondary source, providing a wider insight into phraseology.
A catalogue of Lithuanian-Latvian-Lithuanian parallel texts, in addition to online sources, was used to clarify the functionalities of idiomatic expressions.
Contemporary texts are dominated by toponymic phraseologisms, in addition to national cultural signs, while phraseologisms with place names of local interest are used relatively rarely in a given area. Today, discerning the meaning of less current phraseologisms is difficult or impossible; without knowing the motivation of the phraseologisms, their semantics are unclear.
Downloads
References
Eidints, Alfonss et al. (2014). Lietuvas vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC.
Gläser, Rosamarie (1998). The stylistic potential of phraseological units in the light of genre analysis. Cowie, Anthony Paul (ed., 1998). Phraseology. theory, qnalysis and applications. Oxford: Oxford University Press, 125–143.
Laua, Alīse (1992). Latviešu valodas frazeoloģija. Rīga: Zvaigzne.
Migla, Ilga (2008). Īpašvārdi latviešu valodas frazeoloģismos. Letonikas otrais kongress. Valodniecības raksti 1. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, LU aģentūra „LU Latviešu valodas institūts”, RPIVA, 299– 305.
Moon, Rosamund (1998). Fixed expressions and idioms in English. A corpus-based approach. Oxford: Clarendon Press.
Pierini, Patrizia (2008). Opening a Pandora’s box: Proper names in English phraseology. Linguistik online 36, 4/08, 43–58.
Ruškys, Algirdas (2011). Konceptas žemė lietuvių frazeologijoje. Res Humanitariae X. Klaipėda: Klaipėdos universiteto leidykla, 120–140.
Saeed, John I. (1997). Semantics. Oxford: Blackwell Publishers Ltd.
Spečiūnas, Vytautas (2008). Valstybės simboliai. Lietuva. Enciklopedija I. Vilnius: Mokslo ir encilkopedijų leidybos institutas, 8–16.
Sušinskienė, Solveiga (2009). Personal and Place Names in English Phraseology. Acta humanitarica universitatis saulensis 8. Šiauliai: Šiaulių universiteto leidykla, 320−328.
Taylor, John (2002). Cognitive grammar. Oxford: Oxford University Press.
Ūdre, Sandra (2012). Troks voi nu Rogovkys. Šuplinska, Ilga (zyn. red., 2012). Latgolys lingvoteritorialuo vuordineica. Lingvoterritorial dictionary of Latgale II. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola,756–758.
Veisbergs, Andrejs (2013). Latviešu valodas frazeoloģija. Veisbergs, A. (atb. red., 2013). Latviešu valoda. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 157–172.
Кондакова, Ирина (2015). Фразеологизмы, содержашие топонимы, как средство выражения микроавтостереотипа. Филологические науки. Вопросы теории и практики, 3 (45), 103–107. www.gramota.net/materials/2/2015/3-1/27.html, sk. 21.10.2015.
Осыка, Марина (2010). Топонимические фразеологизмы в национальной концептосфере: на материале русской и французской лингвокультур: диссертация.. Белгород. http://www.dissercat.com/content/toponimicheskie-frazeologizmy-v-natsionalnoi-kontseptosfere, sk. 21.10.2015.
Aculiecinieks (2015). Ungārija – sabiedrotais vai „Trojas zirgs”? http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/28.02.2015-aculiecinieks.-ungarija--sabiedrotais-vai-trojas-zirgs.id44826, sk. 07.01.2016.
Aldersons, Jūlijs (2005). Kāpēc mēs tā sakām? 2. daļa. Populāru izteicienu un jēdzienu skaidrojumi. Rīga: Zvaigzne ABC.
Butkus, Alvydas (2009). Sparnuotieji žodžiai. Kaunas: Aesti.
Briede, Zane (2015). Vakara Ziņas: Eva: „Es vairs neticu mīlestībai”. http://nra.lv/latvija/156603-vakara-zinas-eva-es-vairs-neticu-milestibai.htm, sk. 07.01.2016.
FŽ – Paulauskas, Jonas (red., 2001). Frazeologijos žodynas. Vilnius: Lietuvių kalbos institutas.
Igaune, Sanita (2015). Uldis Pīlēns – Reģionus nevajag pārvērst tuksnesī. http://news.lv/Kursas_Laiks/2015/05/22/regionus-nevajag-parverst-tuksnesi, sk. 07.01.2016.
Komentāri, sky (2010). Daiļslidošana. 23, 15. februārī. http://calis.delfi.lv/forums/tema/12116948-dailslidosana/22/, sk. 07.01.2016.
Konkauskienė, Rūta (2015). Skuode šurmuliavo jormarkas. http://www.zemaitijospaveldas.eu/lt/left/naujienos1/skuodo-jomarkas/, sk. 07.01.2016.
Kuzmina, Ilze (2000). Ar muti Saeimā, ar darbiem aizkrāsnē. http://news.lv/Lauku_Avize/2000/06/08/ar-muti-saeima-ar-darbiem-aizkrasne, sk. 07.01.2016.
Leimane, Antra (2002). Ar muti Eiropā, ar darbiem – aizkrāsnē. http://providus.lv/article/ar-muti-eiropa-ar-darbiem-aizkrasne, sk. 07.01.2016.
LFV – Laua, Alīse, Ezeriņa, Aija, Veinberga, Silvija (1996). Latviešu frazeoloģijas vārdnīca. I, II. Rīga: Avots.
Liekniņš, Imants (2003). Kad komandieris kā Tukuma ziepnieks. 8. martā. http://zz.diena.lv/laikraksta-arhivs/kad-komandieris-ka-tukuma-ziepnieks-100804, sk. 07.01.2016.
LiLa – Lietuviešu-latviešu-lietuviešu paralēlo tekstu korpuss. http://korpuss.lv/lila/, sk. 07.09.2015.
LSD – Latviešu sakāmvārdu datorfonds. http://valoda.ailab.lv/folklora/sakamvardi/, sk. 20.10.2015.
LPP – Lietuvių literatūros ir tautosakos institutas (2005–2007). Lietuvių patarlės ir posakiai. http://www.aruodai.lt/patarles/, sk. 20.10.2015.
Lursoft IT (1997–2016). Uzņēmumu datu bāzes. http://company.lursoft.lv/trojas-zirgs/40103397041, sk. 07.01.2016.
Lūsis, Juris (2015). Berlīnieši: bēgļi ir „Islāma valsts” Trojas zirgs. http://bb.vesti.lv/news/video-berliniesi-begli-ir-islama-valsts-trojas-zirgs?4272, sk. 07.01.2016.
Petrulis, Domas (2015). Ar Serbija bus Trojos arklys Europos Sąjungoje. http://www.delfi.lt/news/ringas/politics/d-petrulis-ar-serbija-bus-trojos-arklys-europos-sajungoje.d?id=68011544, sk. 07.01.2016.
PLI – Patarlės – liaudies išmintis. http://patarles.dainutekstai.lt, sk. 07.01.2016.
Portāls nra.lv (2015). Valsts svētkos kāda sieviete mēģinājusi noslīcināties Daugavā. http://nra.lv/latvija/riga/155971-valsts-svetkos-kada-sieviete-meginajusi-noslicinaties-daugava.htm, sk. 07.01.2016.
Rabinovics (2016). Interešu grupa „Pat ļoti gudru cilvēku apvienība”. http://intereses.oho.lv/?grupaid=12&subgrupaid=2381&sub_cmd=grupniki, sk. 07.01.2016.
Raginytė, Lina (2015). Pabėgėlių antplūdis – XXI a. Trojos arklys? http://www.mignalina.lt/nuomones/3184-pabegeliu-antpludis-xxi-a-trojos-arklys, sk. 07.01.2016.
Roķis, Kārlis (2015). Eksperti: Krievijai būtu izdevīga Grieķija kā Trojas zirgs. http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/eksperti-krievijai-butu-izdeviga-griekija-ka-trojas-zirgs-es.a137311/, sk. 07.01.2016.
Romanovskis, Andrius (2005). Trojos lėktuvo pamokos. http://www.delfi.lt/archive/trojos-lektuvo-pamokos.d?id=7533523, sk. 07.01.2016.
Strazdiņa, Ina (2014). Ar muti Briselē, ar darbiem – aizkrāsnē. http://www.la.lv/ar-muti-brisele-ar-darbiem-aizkrasne/, sk. 07.01.2016.
Enlight (2016). Trojas zirga metode. http://tzm.enlight.lv/, sk. 07.01.2016.
Vikipedija. Laisvoji enciklopedija. https://lt.wikipedia.org/wiki, sk. 05.01.2016.
Žiemgalos leidykla (2002) Šiaurės Lietuvos gamtos paveldas. http://www.ziemgala.lt/lt/siaures-lietuvos-gamtos-paveldas/birzu-krastas-sigitas-obelevicius-ir-kiti, sk. 07.01.2016.
