CHARACTERIZATION OF THE ARCHITECTURE OF RED BRICKS FROM THE END OF 19TH CENTURY UNTIL THE BEGINNING OF THE 20TH CENTURY ON THE TERRITORY OF LATGALE REGION
DOI:
https://doi.org/10.17770/amcd2016.2195Keywords:
architecture of the red bricks, Historicism, neorenesans, brick styleAbstract
The term “style of bricks” often is used to name one of the formal stylistic trends of 19th century or the beginning of 20th century which on the whole construction's background differs with its wall facades made only from bricks. The aim of the paper is to investigate and analyze the most remarkable examples of red bricks architecture of the end 19th century and the beginning of 20th century in Latgale region. The methods used in the research are based on the study of scientific and publicistic sources which discover evidences in architecture of the epoch.
Downloads
References
gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Latvijas arhitektūra. Skatīts: 20.02.2016. Pieejams: http://www.makslasvesture.lv.
Baranovska, I. (2009. 27. februāris). Daugavpils sarkano ķieģeļu bagātība. Latgales laiks, 23. lpp.
Dēliņa-Lipska, D. (2005. 10. maija). Eklektisms jeb Vēsturisko stilu atdarinājums. Neatkarīgā Rīta Avīze, 21. lpp. Skatīts: 05.03.2016. Pieejams: www.lursoft.lv.
Jonāne, E. (2009). Daugavpilī – unikāla sarkano ķieģeļu arhitektūra. Latgales Laiks. Skatīts: 09.04.2016. Pieejams: http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/189128-daugavpili-unikala-sarkano-kiegelu-arhitek tura/?show=coment.
Kalniņa, D. (2009). Sarkano ķieģeļu arhitektūra kā viena no pilsētas vērtībām. Skatīts: 27.07.2016. Pieejams: http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/9045-sarkano-kiegelu-arhitektura-ka-viena-no-pilsetas-vertib am.htm.
Krastiņš, J. (2005). Rīgas arhitektūras stili. Rīga: Jumava.
Krastiņš, J. (b.g.). Arhitektūras stili Latvijā. Skatīts: 25.03.2016. Pieejams: http://e.znet.lv/Arhitekt_ stili_Latvija_Text.pdf.
Krastiņš, J.; Strautmanis, I. & Dripe, J. (1998). Latvijas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām. Rīga: SIA BALTIKA.
Latvijas pērles. (b.g.). Kultūrvēsturisks ceļvedis pa 40 skaistākajām Latvijas pilīm un muižām. Rīga: Izdevniecība AGB.
Lukšēvica, D. (2014. septembris). Rīgas ielas arhitektūra. Jēkabpils vēstis. Nr. 10 (229). 6-7. lpp Pieejams: http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/jekabpils-vestis/2014/jekabpilsvestis-septembris 2014.pdf.
Kultūrvēstures muzeja krājums, inv. Nr. 15032.
Rancāne, A. (2001). Rēzeknes centru skar pārmaiņas. Skatīts: 20.07.2016. Pieejams: http://www.diena. lv/arhivs/rezeknes-centru-skar-parmainas-11135505.
Rēzekne septiņos stāstos. (2002.). LKM bibliotēka nr. 12658.
Sarkanais stils Daugavpilī. (b.g.). Skatīts: 23.02.2016. Pieejams: http://www.building.lv/251-modes-tendences/102092-sarkanais-stils-daugavpili.
Smolicka J.; Žagata D. (2015. 14. februāris). Surmoņina nama nolietojums – 70 procenti. Rēzeknes Vēstnesis, 3(222), 5. lpp. Latgales Kultūrvēstures muzeja krājums, inv. Nr. 10352.
Suseja R., (2015). Zināmais un nezināmais Latgales ielā. Skatīts: 10.08.2016. Pieejams: https://www.face book.com/permalink.php?story_fbid=893997114023741&id=807198886036898&substory_index=0.
Smolicka J. (2014. 29. novembris). Operācija „Glābšana”. Rēzeknes Vēstnesis, 20(217), 2. lpp. Latgales
Zeps, J. (2012). Jēkabpils. Brīvības iela. Skatīts: 7.08.2016. Pieejams: http://www.zudusilatvija.lv/ objects/object/24203/.
Zilgalvis J. (2002). Daugavas muižas 18. gs.-20. gs. sākumā. Rīga: Apgāds Izglītība.
