Instrumental, Vocal and Choir Theatre of Juris Karlsons
DOI:
https://doi.org/10.17770/amcd2015.1366Keywords:
literary studies, personification of symbols in allegoric images, sacral vocal-instrumental poem, synthesis of instrumental and sacral, verbal theatreAbstract
The purpose of this article is to introduce the instrumental, vocal and choir music of the Latvian composer Juris Karlsons (*1948) in the context of music theatricality research. The article is based on discoveries and conclusions outlined in the doctoral thesis “The Theatricality Phenomenon in Music. Theatrical Space of Juris Karlsons”. The author introduces the current issues of theory and artistry in the instrumental theatre genre, as well as the contribution of Juris Karlsons to this genre and composition technique of the late 20th century. The thesis employs the following research methods: - theoretical methods (research studies): method of abstract analysis (gathering and evaluation with the purpose to create a general background) – studies of theatricality theory, studies of musical theatricality theory, analysis of Karlsons’ oeuvre; - methods of musicological analysis: approach to Karlsons’ works based on the genre analysis and classification method, defining and describing of the immanent characteristics, as well as musical style analysis method; - empirical and deductive methods (contributed from personal experience) – research, comparison and evaluation (determination of tendencies and guidelines), personal perception experience, observations and discoveries, writing and publishing articles for scientific conferences, music history lectures at JVLMA, secondary music schools and other institutions, own conductor’s experience; - semiotic method (significance of a system of symbols in Karlsons’ oeuvre); - data processing methods – evaluation, comparative analysis and systematization, including hypothetical modelling; - comparative research methods, providing parallel view comparison of musical practices, Karlsons’ oeuvre, as well as other means of expression in music and other arts – music and theatre, music and literature, music and visual arts; - methods of selection – evaluation of scientific research works and selection of analytical works; - field research methods – interviews with Karlsons and his contemporaries.Downloads
References
Fischer-Lichte, E. (2010b). Theatervissenschaft. Tuebingen und Basel: A. Francke Verlag.
Juris Karlsons(2002). Skatīts 23.05.2002. http://www.music.lv/cripts/music/katpage_pinfo.asp?val=1&pid=295.
Karlsons, J. (1982a). Koncertprogramma. Anotācija kora cikla Neslēgtais gredzens pirmatskaņojumam. Jura Karlsona komentārs par savu skaņdarbu.
Karlsons, J. (1982b). Koncertprogramma. Anotācija par skaņdarbu Vokālais cikls ar Raiņa dzeju No ilgu slāpēm. Jura Karlsona komentārs par savu skaņdarbu.
Karlsons, J. (1988). Koncertprogramma. Anotācija par skaņdarbu Smilšu laiks. Jura Karlsona komentārs par savu skaņdarbu.
Karlsons, J. (2002). Koncertprogramma. Anotācija baletam Sidraba šķidrauts, LNO programma. Jura Karlsona komentārs par savu skaņdarbu.
Karlsons, J. (2003b). Koncertprogramma. Anotācija par skaņdarbu Klusās dziesmas. Jura Karlsona komentārs par savu skaņdarbu.
Karlsons, J. (2012a). Koncertprogramma. Anotācija par kora skaņdarbu Selēnes zilie putni kora Kamēr... projekta Mēness dziesmas koncertam. Jura Karlsona komentārs par savu skaņdarbu.
Karlsons, J. (2014c). Lekcijas materiāli. Anotācija darbu prezentācijai meistarklasēm Berlīnes UdK mūsdienu mūzikas festivāla Klangzeit.
Karlsons, J. (2014d). Saruna ar Andri Vecumnieku. 19. aug. Zosēnos. Audioieraksts. Glabājas A. Vecumnieka personiskajā arhīvā.
Klotiņš, A. (2005). Juris Karlsons. Biogrāfijas anotācija. Latviešu kora dziesmas antoloģija „Saule pina vainadziņu”. Latviešu tautasdziesmas apdares jauktajiem, sieviešu un vīru koriem a cappella. Nr. 10, 1991- 2000. Rīga: SOL.
Liepiņa, I. (2003b). Klusums, zvans un stīgas no zelta. Neatkarīgā Rīta Avīze (30.11.). 13. Lūsiņa, I. (2003). Šoreiz bez fanfarām. Intervija ar J. Karlsonu. Diena (28.11). 14. Lūsiņa, I. (2012a). Kamēr spīd mēness...: kora Kamēr... koncertprogrammas Mēness dziesmas recenzija, Diena (06.03.).
Meijers, K. (2014). Elektroniskā sarakste ar J. Karlsonu (14.07.). 16. Resnis, I. (1989). Koncertprogramma. Anotācija par skaņdarbu Smilšu vējš. 17. Šmite, G. (2012). Mūzikas un teksta mijiedarbes jaunās koncepcijas latviešu kormūzikā (21. gadsimta pirmā dekāde). Promocijas darbs. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Torgāns, J. (1983). Mūzika šodien: Apraksti par XX gadsimta mūziku. Rīga: Zvaigzne. 23-25.
Torgāns, J. (1981). Koncertprogramma. Anotācija par J. Karlsona skaņdarbu Atvadu vakars.
Vaivode, G. (2001). Juris Karlsons. Murrājošais un šerpais [saruna ar komponistu]. Mūzikas Saule (4), 4-8.
Zemzare, I., Gundars, P. (2000). Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem. Rīga: Jumava. 225-265.
Žilinska, I. (2012). Selēnes zilie putni. Koncertprogramma. Anotācija kora Kamēr... projekta Mēness dziesmas koncertam.
Žune, I. (2008). Koncertprogramma. Anotācija J. Karlsona autorkoncertam, 2008.
Арановский, М. (1979). Симфонические искания: Проблема жанра симфонии в советской музыке 1960-1975 годов: исследовательские очерки. Ленинград: Советский композитор.
Бахтин, М. (1979). Проблемы поэтики Достоевского. Москва: Художественная литература.
Высоцкая, М. (2009). Логика парадокса в инструментальном театре Фараджа Караева. Музыковедение. № 1. Saktīts 15.09.2014. www.karaev.net/t_vysotskaya3_r.html.
Караев, Ф. [б. г.] Лекция об Инcтрументальном театре, прочитанная в МГК. Saktīts 20.08.2014. www.karaev.net/t_lection_instrumtheater_r.html.
Киреева, Н. (2010). Хоровая театрализация – коммуникативные аспекты. Aвтореферат. Саратов.
