The Aspects of Latvian Traditional Culture and Multiculturalism in the Acquiring of Textile Technologies
DOI:
https://doi.org/10.17770/amcd2013.1261Keywords:
traditional culture, multicultural education, textile technologies, home economics and technologiesAbstract
Under development of globalization, there is an essential question in each field of education regarding balance of traditional Latvian cultural values and multiculturalism. Despite plenty of activities performed in Latvia in the field of multicultural education, in the subject of home economics and technologies the multicultural education has mostly appeared as bilingual education in national minority schools. There are many opportunities in multicultural education and Latvian traditional culture that have not been used in the acquisition of home economics and technologies. The aim of this research is to evaluate the educational opportunities of Latvian traditional culture and multicultural education during the process of mastering textile technologies. In the article conception of Latvian traditional culture and multicultural education is analysed and its determinative aspects are examined. A case study has been performed in order to analyse and evaluate the content of textile study course and the learning process as well as students’ concluding tasks regarding teaching methodology of textile and textile articles made by pupils within the frame of State Olympiad of household, home economics and technologies called “Ethnography”. In all courses designed for the prospective teachers of home economics and technologies as well as household elements of traditional and multicultural education are included. When acquiring traditional culture, textile techniques, forms and elements of composition, teaching of colours and materials, very often comparisons, illustrations and explanations in terms of traditional culture of other nations are used for comprehension of the subject. Specific tasks are made for acquiring culture of Latvia and other nations. Students make copies of fragments of completed articles and learn the technologies of making traditional articles. Several students in their graduation papers have studied the opportunities of acquiring traditional values of Latvian and other nationalities’ cultures in studies of home economics and technologies. The analysis of works completed in the Olympiad „Ethnography” shows that students make varied creative compositions, using ethnographic symbols as source of inspiration, and implement them in various textile techniques. At the end of the article proposals and conclusions regarding development of Latvian traditional culture and multicultural education studies for the prospective teachers of home economics and technologies are drawn. It is necessary to improve the content of home economics and technologies’ subject as well as the methodological approach in order to implement both traditional and multicultural education in schools and high-schools in the studies of the prospective teachers of home economics and technologies.Downloads
References
Aldersons, J. (2011). Mākslas un kultūras vārdnīca ar interneta atslēgvārdiem. Rīga: Zvaigzne ABC.
Anspaks, J. (2006). Mākslas pedagoģija. 2. daļa. Metodoloģija Teorija Prakse. Rīga: RaKa.
Antule, A. (2012). „Nuno” filcēšanas apguve mājturībā un tehnoloģijās 9. klasē. Nepublicēts diplomdarbs, Latvijas Universitāte, Rīga.
Brands Kehris, I. Multikulturālā izglītība Latvijā. Policy brief. Latvian Centre for Human Rights, Riga EMILIE research project Funded by the European Commission, Sixth Framework Programme. Skatīts 21.03.2011. http://www.eliamep.gr/eliamep/content/home/research/research_projects/emilie/en/.
Brūdere, K. (2013). Mācību tēmas "Adīšana uz rāmja" satura apguve mājturībā un tehnoloģijās 8. klasē. Nepublicēts diplomdarbs, Latvijas Universitāte, Rīga.
Dillmant, Th. de (1910). Encyklopedie der weiblichen Handarbeiten. Mulhouse: Dillmont.
Imša, Z. (2001). Tekstiltehniku sintēzes apguve mājturībā un tehnoloģijās 7. klasē. Nepublicēts kvalifikācijas darbs, Latvijas Universitāte, Rīga.
Izglītības likums. (1998). Skatīts 29.04.2011. http://www.likumi.lv/doc.php?id=50759.
Enciklopēdiskā vārdnīca. 1. daļa. Rīga: Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991.
Kantiševa, A. (2000). Mācību tēma „Etnogrāfija un adīšana” 6. un 7. klasē mājturībā. Nepublicēts diplomdarbs, Latvijas Universitāte, Rīga.
Kazaka, I. (2010). Adatas pinuma tehnikas apguve mājturības un tehnoloģiju stundās 6. klasē: Nepublicēts diplomdarbs, Latvijas Universitāte, Rīga.
Kultūras ministrija. (2006). Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts. Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes. 73 lpp. Skatīts 27.02.2013. www.km.gov.lv/lv/doc/dokumenti/ kultūrpolitikas-valinijas.doc.
Latvijas Vēstures muzejs. (1995). Latviešu tautas tērpi. - 1. sēj. Vidzeme. / Sast. Z. Bremze, V. Rozenberga, I. Ziņģīte; teksta aut. V. Rozenberga. Rīga: Jāņa sēta.
Margeviča, I. (2008). Skolotāju starpkultūru izglītība multikulturālā sabiedrībā: promocijas darba kopsavilkums. Rīga: Latvijas Universitāte.
Maura, O. (2007). Latvijas teritorijā atrastā neolīta laika keramika kā ierosmes avots radošai darbībai izšūšanā 5. un 6. klasē mājturībā un tehnoloģijās. Nepublicēts diplomdarbs, Latvijas Universitāte, Rīga.
Mazākumtautību izglītība Latvijā [04.10.2010]. Skatīts 30.04.2011. http://www.mfa.gov.lv/lv/latvia/ integracija/mazakumtautibu-izglitiba/.
MK noteikumi Nr. 1027. Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem 19.12.2006. ("LV", 204 (3572), 22.12.2006.) [stājas spēkā 23.12.2006.] ar grozījumiem. Skatīts 20.02.2013. http://www.isec.gov.lv/saturs/vispizgl/standarti.shtml.
Izglītības un zinātnes ministrija. (2009). Pamatizglītības pirmā posma (1.-6. klase) mazākumtautību izglītības programmas paraugs. 2. pielikums. Izglītības un zinātnes ministrijas 2009. gada 13. maija rīkojumam Nr. 209. Skatīts 30.04.2011. http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba/vispareja-izglitiba/programmu_paraugi.html.
Izglītības un zinātnes ministrija. (2009). Pamatizglītības otrā posma (7.-9. klase) mazākumtautību izglītības programmas paraugs. 3. pielikums. Izglītības un zinātnes ministrijas 2009. gada 13. maija rīkojumam Nr. 209. Skatīts 30.04.2011. http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba/vispareja-izglitiba/programmu_paraugi.html.
Pastāvīgo iedzīvotāju etniskais sastāvs. (2012). Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes. Skatīts 01.04.2013. http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/skoleniem/iedzivotaji/2_part19_0.pdf.
Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca: aptuveni 1500 terminu latviešu, angļu, vācu un krievu valodā. (2000). / Sast. aut. kol. Valentīnas Skujiņas vadībā; [aut. Inārs Beļickis, Dainuvīte Blūma, Tatjana Koķe . u. c.; zin. red. Aina Blinkena]. Rīga: Zvaigzne ABC.
Peņķe, G. (2004). Pozitīvas mācību motivācijas veicināšana tekstiltehniku sintēzes apguvē mājturībā 9. klasē. Nepublicēts diplomdarbs, Latvijas Universitāte, Rīga.
Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes. Projekts. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija 2010. Skatīts 30.04.2011. http://www.tm.gov.lv/lv/tiesibu_akti/TMPam_291010.pdf.
Sirmā, G. (2013). Mācību tēma "Kanzaši ziedi" mājturībā un tehnoloģijās 7. klasē. Nepublicēts diplomdarbs, Latvijas Universitāte, Rīga.
Spēlmane, A. (2000). Zeķu adīšanas apguve mājturības stundās 7. klasē. Nepublicēts kvalifikācijas darbs, Latvijas Universitāte, Rīga.
Spridzāne, L. (2007). Dzimtā Ziemeļlatgales novada aušanas tradīciju izpēte un jostu aušanas tehnikas apguve 8. klasē mājturībā un tehnoloģijās. Nepublicēts diplomdarbs, Latvijas Universitāte, Rīga.
Šelvahs, R. (2012). Mācību tēmas „Otrreizēja materiālu izmantošana" apguve mājturībā un tehnoloģijās 7. klasē. Nepublicēts diplomdarbs, Latvijas Universitāte, Rīga.
Titova, J. (2010). Filcēšanas apguve mājturībā un tehnoloģijās 8. klasē. Nepublicēts diplomdarbs, Latvijas Universitāte, Rīga.
Vīpule, S. (1997). Skolēnu nacionālās apziņas veidošanās pamatskolā mājturības stundās. Nepublicēts bakalaura darbs. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte. Rīga: Latvijas Universitāte.
Zurģe, E. (2004). Latviešu etnogrāfiskās zīmes kā viens no skolnieču vērtīborientāciju veidošanās avotiem un to izmantošanas iespējas auduma apdrukā mājturībā 7. klasē. Nepublicēts diplomdarbs, Latvijas Universitāte, Rīga.