HONOUR OF THE SOLDIER
DOI:
https://doi.org/10.17770/acj.v1i89.6724Keywords:
soldier's honour, soldier's legal status, soldier's valuesAbstract
In the Republic of Latvia, a soldier performs public service in the field of national defence and his/her legal status is a right guaranteed by the state, statutory duties, restrictions, and disciplinary liability, which are currently regulated by military law, administrative law and administrative procedure law. In addition to the regulation of special and general legal norms, a soldier also has important and binding moral values, because in Latvia "honour" is a characteristic of a soldier, which is inextricably linked to the soldier's profession both historically and of military service.
Within the framework of the paper, the author has studied the concepts, essence, genesis and development of such values of a soldier as "honour" and "dignity", from the historical and modern point of view, both in civil life and military science. The author has also clarified their role in the legal status of a soldier and concluded that the existing legal status of a soldier should be elaborated and can be defined as a right guaranteed nowadays. Although not explicitly defined, it should be included in the legal status of a soldier as a military ethical requirement for his dignity and trust, integrity and duty in the performance by the state, statutory duties and restrictions, disciplinary liability and honor as a military ethical requirement.
Downloads
References
Militārā dienesta likums. Pieņemts 30.05.2002. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 91, 18.06.2002. Pēdējie grozījumi 03.10.2019., 12. panta pirmā daļa.
Karavīra vērtības un standarti. Skatīts 19.01.2021.: https://www.mil.lv/lv/aktivais-dienests/dienesta-gaita/karavira-vertibas-un-standarti.
Lubgāns, V. (2003). Militāro tiesību jēdziens un tiesību avoti. Jurista Vārds, Nr. 24 (282), 1. , 4.–5. lpp.
Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. (2001). Valters, P. (sast.). 2. papildin. izd. Rīga: Divergens, 6. lpp.
Gibson, S. (2013). The code of honor; know it, embrace it. Viewer 15.05.2020.: https://www.army.mil/article/98038/the_code_of_honor_know_it_embrace_it
Golta, I. (2016). Karavīra un tā tiesiskā statusa jēdziens un būtība. Biznesa augstskolas Turība rakstu krājums. XVII starptautiskā zinātniskā konference „Konkurētspējīgi uzņēmumi konkurētspējīgā valstī”, 71.–80. lpp.
Nacionālie Bruņotie spēki. Sastāvs. Skatīts 10.04.2020.: https://www.mil.lv/lv/par-mums/par-nbs/sastavs.
Neimanis, J. (2004). Ievads tiesībās. Rīga, 42.–43. lpp.
Turpat, 44. lpp.
Luban, D. (2013). Military necessity and the cultures of military law armed forces. Leiden Journal of International Law, pp. 315–349. DOI:10.1017/S092215651300006X.
Костюк, В. (2002). Hематериальные блага. Защита чести достоинства и деловой репутации. Москва: Лекс-Книга, C. 296.
Rotkale, L. (2020). Platons. Skatīts 25.10.2020.: https://enciklopedija.lv/skirklis/38225-Platons.
Valsts. Platons (1982). Rīga: Zvaigzne, 71. lpp.
Rotkale, L. (2020). Aristotelis. Skatīts 25.10.2020.: https://enciklopedija.lv/skirklis/36361-Aristotelis.
Aristotelis (1985). Nikomaha Ētika. Rīga: Zvaigzne, 87.-89. lpp.
Беккария, Ч. (2000). О преступлениях и наказаниях. Москва: Международные отношения, C. 61.
Turpat, 61. lpp.
Turpat, 62. lpp.
Kants, I. Skatīts 07.03.2020.: http://vesture.eu/Kants_Imanuels.
Kants, I. (1988). Praktiskā prāta kritika. Rīga: Zvaigzne, 102. lpp.
Turpat, 103. lpp.
Šopenhauers, A. (2006). Ceļinieks. Aforismi. Rīga: Zvaigzne ABC, 8. lpp.
Экштейн, И. (2016). Честь в философии и в праве. Москва: Ленанд, C. 9–23.
Коллектив авторов (2009). Правовая наука и юридическая идеология России. Сырых, В. М. (Отв. ред.). Москва: РАП, C. 617.
Розин, Н. И. (1910). Оглавление книги: Об оскорблении чести: Уголовно-юридическое исследование. Общая часть. Опозорение. 2-е изд., Томск: Т-во "Печатня С. П. Яковлева", C. 21.
Turpat.
Ной, И. С. (1959). Охрана чести и достоинства личности в советском уголовном праве. Саратов: Издательство Саратовского университета, C. 5.
Linde, A. (1926). Kaŗa sodu un kaŗa tiesu likumi. Rīga: Armijas spiestuve, 112. lpp.
Liholaja, V. (1999). Krimināllikuma komentāri. Sevišķā daļa. 4. grāmata. Rīga: AFS, 100. lpp.
Mežulis, D. (2001). Personas krimināltiesiskā aizsardzība: slepkavība, izvarošana, draudi un citi noziegumi pret personu. Rīga: Zvaigzne ABC, 298. lpp.
Липатова, C. Понятие чести и достоинства в Российском праве. Skatīts 10.12.2019.: https://www.dissercat.com/content/zashchita-konstitutsionnykh-prav-cheloveka-na-chest-i-dostoinstvo-ot-posyagatelstv-v-kompyut
Mežulis, D. (2001). Personas krimināltiesiskā aizsardzība: slepkavība, izvarošana, draudi un citi noziegumi pret personu. Rīga: Zvaigzne ABC, 298. lpp.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa, 2017-02-03, 2017, 19.1. punkts.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa, 2017-02-03, 2017, 19.3. punkts.
Osipova, S. (2019). Bioētikas diskurss Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūrā. Jurista Vārds, Nr. 32 (1090), 11. lpp.
Gibson, S. (2013). The code of honor; know it, embrace it. Viewer 15.05.2020.: https://www.army.mil/article/98038/the_code_of_honor_know_it_embrace_it.
Olsthoorn, P. (2005). Honor as a Motive for Making Sacrifices. Journal of Military Ethics, 4(3), p. 190.
Gibson, S. (2013). The code of honor; know it, embrace it. Viewer 15.05.2020.: https://www.army.mil/article/98038/the_code_of_honor_know_it_embrace_it.
Turpat.
Lynn, J. A. (1989). Toward an Army of Honor: The Moral Evolution of the French Army, 1789–1815. French Historical Studies, 16(1), p. 153.
Olsthoorn, P. (2005). Honor as a Motive for Making Sacrifices. Journal of Military Ethics, 4(3), p. 185.
Turpat, p. 183.
Esprit de corps. Skatīts 19.05.2020.: https://www.vocabulary.com/dictionary/esprit%20de%20corps.
Lynn, J. A. (1989). Toward an Army of Honor: The Moral Evolution of the French Army, 1789–1815. French Historical Studies, 16(1), p. 166.
Krops, J. (2015). Vestpointas militārās akadēmijas izveide. Skatīts 19.05.2020.: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/16.-marts.-vestpointas-militaras-akademijas-izveide.a49490/.
Olsthoorn, P. (2005). Honor as a Motive for Making Sacrifices. Journal of Military Ethics, 4(3), p. 184.
Department of the Army, U. S. (1963). A soldier's honor, 200th-214th ed., Vol. 355., p.2.
Turpat, p. 5.
Olsthoorn, P. (2005). Honor as a Motive for Making Sacrifices. Journal of Military Ethics, 4(3), p. 183.
Vācijas Federālās administratīvās tiesas BVerwG 2 WD 14.02.2002. spriedums.
Linde, A. (1922). Disciplinārais reglaments. Rīga: E. Pīpiņa, J. Upmaņa drukātava, 2. lpp.
Hamkova, D. (2003). Kā sargāt valsts amatpersonu godu un cieņu. Jurista Vārds, Nr. 6 (264)., 6.–7. lpp.
Likums par virsnieka goda tiesām. Pieņemts 1931. gada 6. martā. Publicēts: Valdības Vēstnesis. 16.03.1931. Nr. 60.
Dubure, V., Fogels, A., Fridrihsons, I., Indulēns, G., Krastiņš, I. u. c. (1998). Juridisko terminu vārdnīca. Rīga: Nordik, 76. lpp.
Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture. 1918–1938 (1939). Tieslietu ministrijas izdevums. Veitmanis, K., Meņģelsons, A. (sast.). Rīgā: Valsts Dzelzceļu Tipogrāfija, 39. lpp.
Sodu likums ar likumdošanas motīviem un sīkiem komentāriem, kā arī alfabētisko un citiem rādītājiem (1934). Mincs, P., Ehlerss, H., Jakobi, P., Lauva, J. (sast.). Neoficiāls izdevums. 220. lpp.
Turpat, 215. lpp.
Sodu likums ar likumdošanas motīviem un sīkiem komentāriem, kā arī alfabētisko un citiem rādītājiem (1934). Mincs, P., Ehlerss, H., Jakobi, P., Lauva, J. (sast.). Neoficiāls izdevums. 219. lpp.
Ūdris, T. (1920). Tvaikoņa ”Margarete” lieta. Latvijas 1933. gada sodu likumos ietvertie sodu iedarbības principi. Tieslietu ministrijas Vēstnesis. 1939. Tieslietu ministrijas izdevums. Rīga: A. Gulbja grāmatu spiestuve, 1154.– 1155. lpp.
Turpat, 156.–159. lpp.
Dubure, V., Fogels, A., Fridrihsons, I., Indulēns, G., Krastiņš, I. u. c. (1998). Juridisko terminu vārdnīca. Rīga: Nordik, 76. lpp.
Mincs, P. (1939). Krimināltiesības. Sevišķā daļa. Otrs pārstrādāts un papildināts iespiedums. Rīga: Latvijas Universitāte, 286. lpp.
Turpat, 287.–288. lpp.
Sodu likums ar likumdošanas motīviem un sīkiem komentāriem, kā arī alfabētisko un citiem rādītājiem (1934). Mincs, P., Ehlerss, H., Jakobi, P., Lauva, J. (sast.). Neoficiāls izdevums. 54. pants, 26. lpp.
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Parakstīta Romā 04.11.1950. Latvija pievienojusies ar 04.06.1997. likumu „Par 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1., 2., 4., 7. un 11. protokolu”. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 143/144, 13.06.1997.
ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Skatīts 28.04.2020.: http://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija.
ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ar fakultatīvo protokolu. Skatīts: 28.04.2020.: http://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-starptautiskais-pakts-par-pilsoniskajam-un-politiskajam-tiesibam-ar-fakultativo-protokolu-pienem.
Latvijas Republikas Satversme. Pieņemts 15.02.1922. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 43, 01.07.1993. Pēdējie grozījumi 04.10.2018., 95. pants.
Autoru kolektīvs (2011). Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 206. lpp.
Turpat, 207. lpp.
