THE VIEW TO COLLISION OF NORMS OF THE CRIMINAL LAW

Authors

  • Tatjana Jurkeviča Dr. iur.,Baltijas Starptautiskās akadēmijas docente, zvērināta advokāte (LV)
  • Kaspars Šmits Mg. iur., Individuāli praktizējošs jurists (LV)

DOI:

https://doi.org/10.17770/acj.v4i81.2842

Abstract

Topicality and issue of a subject-matter Collision of norms in criminal law is incompleteness of legal provisions concerning collision of norms in Criminal law, despite the fact that such legal provisions have been developed in legal doctrine and recognized in case law. Goal of an article is to summarize and show these legal provisions in order to help readers and law enforcers to discern between multiplicity and aggregation of criminal offences, and collision of norms of the Criminal law.

In essence – collision of norms of Special part of Criminal law differs from multiplicity (especially a conceptual aggregation) of criminal offences with a count of criminal offences and bodies of the crime (corpus delicti) corresponding to such offences. In a case of multiplicity two or more separate (unitary) criminal offences correspond to two or more bodies of the crime (corpus delicti) which are set out in Criminal law. Collision of norms of Special part of Criminal law occurs where two or more bodies of the crime (corpus delicti) corresponds to one, separate (unitary) criminal offence.

In collision between general and special norm of a Special part of Criminal law, special norm (provision) must be applied.

In collision between partial (narrower) and complete (broader) norm of Special part of Criminal law, broader norm (provision) must be applied. If such partial (narrower) norm sets out more severe punishment than a complete (broader) norm, both norms must be applied in accordance with rules of conceptual aggregation.

In collision between aggravating and mitigating norms (provisions) mitigating norm must be applied, that is – a norm with a lesser punishment.

In collision between mitigating norms (provisions), more mitigating norm must be applied.

In collision between aggravating norms, more aggravating norm must be applied, that is – a norm wish sets out more severe punishment.

Collision of norms (provisions) in administrative violations law is also decided in accordance the same rules of legal norm collision resolution, despite the fact that Latvian Administrative violations code does not contain relevant legal provisions.

References

Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013., 242. – 244. lpp.

Krastiņš U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Teorētiskie aspekti. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014., 314. lpp.

Krimināllikums. Latvijas Republikas likums. 17.06.1998. Spēkā no 01.04.1999. Latvijas Vēstnesis Nr.199/200, ar grozījumiem līdz 01.01.2018.

Krastiņš U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Teorētiskie aspekti. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014., 309. lpp.

Mežulis D. Krimināltiesības shēmās. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2013., 41. lpp.

Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII1) nodaļa. U. Krastiņš, V. Liholaja – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015., 129. lpp.

Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. Valsts kanceleja sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Ārlietu ministriju. – Rīga, 2016., 94. lpp. Publicēts: https://tai.mk.gov.lv/get/book/pdf

Turpat.

Krimināltiesības. Vispārīgā un Sevišķā daļa: Mācību grāmata/Autoru kolektīvs: U. Krastiņš, V. Liholaja, A. Niedre. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999., 67. lpp.

Augstākās tiesas 08.08.2017. lēmums lietā Nr. SKK-J-405/2017.

Krastiņš U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Teorētiskie aspekti. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014., 319. lpp.

Turpat, 318. lpp.

Krastiņš U. Krimināltiesību teorija un prakse: viedokļi, problēmas, risinājumi. 2009-2014. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2015., 23. lpp.

Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa). U. Krastiņš, V. Liholaja, D. Hamkova. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016., 279. lpp.

Turpat, 280. lpp.

Krastiņš U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Teorētiskie aspekti. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014., 321. lpp.

Mežulis D. Krimināltiesības shēmās. – Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2013., 36. lpp.

Krastiņš U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Teorētiskie aspekti. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014., 320. lpp.

Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII1) nodaļa. U. Krastiņš, V. Liholaja. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015., 140. lpp.

Turpat.

Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII1) nodaļa. U. Krastiņš, V. Liholaja – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015., 141. lpp.

Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016., 206., 226. lpp.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Latvijas Republikas likums. 07.12.1984. Spēkā no 01.07.1985. Ziņotājs Nr.51, ar grozījumiem līdz 06.12.2017.

Likumprojekts „Administratīvo pārkāpumu procesa likums” (Nr.16/Lp12). Publicēts: http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/3440BD52D3E51A41C225803E0020E94A?OpenDocument

Ceļu satiksmes likums. Latvijas Republikas likums. 01.10.1997. Spēkā no 04.11.1997. Latvijas Vēstnesis Nr.274/276, ar grozījumiem līdz 01.01.2018.

Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums. Latvijas Republikas likums. 28.10.2010. Spēkā no 01.01.2011. Latvijas Vēstnesis Nr.183, ar grozījumiem līdz 01.01.2017.

Likumprojekta „Administratīvo pārkāpumu procesa likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). Publicēts: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/8F85FC1AE272C759C2257D8E004788AD?OpenDocument

Downloads

Published

06.12.2023

Issue

Section

Sub-Branch of Criminal Law

How to Cite

Jurkeviča, T., & Šmits, K. (2023). THE VIEW TO COLLISION OF NORMS OF THE CRIMINAL LAW. Administrative and Criminal Justice, 4(81), 11-18. https://doi.org/10.17770/acj.v4i81.2842